Starptautiskā laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit ietvaros šogad notika divas izstādes. Viena no tām – projekta “Mākslinieks ir klātesošs. Laikmetīgās mākslas rezidences skolās” rezidenču posma noslēguma izstāde. Projekts tiek īstenots ar EEZ grantu atbalstu. Piedāvājam iespēju vēlreiz virtuāli aplūkot izstādē redzamos mākslas darbus un iepazīties ar idejām, kas tos iedvesmojušas.

Mākslinieki Kristīne Brīniņa, Vika Eksta, Gundega Evelone, Anda Lāce, Eva Vēvere, Artūrs Punte un Maksims Šenteļevs no 2023. gada februāra līdz maijam darbojās rezidencēs Liepājas Katoļu pamatskolā, Aglonas vidusskolā, Bolderājas pamatskolā, Antūžu pamatskolā, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā, un Strenču pamatskolā, aptverot visus Latvijas reģionus. Augustā skolēni un mākslinieki vēlreiz satikās vasaras nometnē, lai noslīpētu rezidenču laikā tapušās idejas un kopīgi radītu pašus mākslas darbus – foto, skaņu un telpas instalācijas, objektus, videodarbus, kā arī performances, kurās piedalījās paši jaunieši.

Izstāde aktualizēja jautājumus gan par mākslinieka vietu izglītības sistēmā, gan laikmetīgo mākslu kā instrumentu tās uzlabošanai. Projekta unikalitāte slēpjas visu pušu horizontālā sadarbībā, māksliniekiem un kuratoriem mijiedarbojoties ar skolu pedagogiem un jauniešiem. Tāpat šis projekts izceļ līdzdalības un kopienas mākslas nozīmīgo vietu mūsdienu laikmetīgās mākslas kartē. Mākslinieks no individuāla radītāja kļūst par sarunu biedru, kas ar radošu uzdevumu palīdzību var veidot drošu telpu patiesai pašizpausmei laikmetīgās mākslas valodā, apliecinot, ka mākslu ir iespējams radīt kopā.

Pieminekļi mikrorajonam

Māksliniece Gundega Evelone gada sākumā izvēlējās sadarboties ar Bolderājas Jauno pamatskolu. Tiekoties ar 8. klases kolektīvu mācību stundu “Dizains un tehnoloģijas” laikā, septiņi skolēni izrādīja padziļinātu interesi par radošo procesu. Kopā ar viņiem – Melāniju Kopštāli, Edgaru Salenieku, Elzu Sleņgi, Evelīnu Zaporoženu, Maksym Zavhorodnii, Samantu Zavražņevu un Emīliju Zvīguli – tapa topogrāfiskā instalācija “Bolderājas hieroglifi”.

Ar savdabīgu slavu apveltītā Bolderāja un tai blakus esošā Daugavgrīva, lai arī nomales, ir mājvieta vairāk kā divdesmit tūkstošiem cilvēku, kuru vidū ir arī vairāki tūkstoši pusaudžu, kuru ikdienas gaitās iezīmējas karte, kuras saturs pavisam atšķiras no ikdienā izmantotajām navigācijas lietotnēm. Nemarķētas vietas, kur vislabāk iet uz randiņiem, teritorijas, kurās labāk neieklīst. Punkti, kuros satikties ar draugiem, un arī slēptuves, kur aizbēgt no visiem pārējiem. Pusaudžu iekšējā apkaimes ģeogrāfija ir konstruēta pavisam citādāk, nekā to redzam mēs, pieaugušie. Bolderājas pusaudži izveidoja paši savu karti – ar saviem topogrāfijas apzīmējumiem un savai patikšanai atbilstošiem mērogiem, ar savām mīļākajām vietām. Katrs jaunietis radīja savu betona skulptūru, kurā iekodēja sev nozīmīgu vizuālu zīmi, kā arī izvēlējās sev īpašu vietu apkaimē, kur šie objekti vēlāk tiks izvietoti.

Šie nelielie, bet izturīgie betona pieminekļi ar simboliskām, universālām zīmēm nu atstāti atšifrēšanai tālas nākotnes jauniešiem – tad, kad mums zināmo Bolderāju un Daugavgrīvu jau būs aizskalojusi tepat blakus esošā jūra.

Padomi pieaugušajiem, bērnu domu tirgus un nospiedumi

Horeogrāfei Kristīnei Brīniņai dalība izstādē bija debija vizuālās mākslas žanrā. Māksliniece savu rezidenci aizvadīja Liepājas Katoļu pamatskolā, strādājot ar 3. un 7. klases audzēkņiem. Viņai bija īpaši būtiski atrast tādu skolu Kurzemē, kurā tiek īstenota iekļaujoša izglītība bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Horeogrāfija un neverbālās komunikācijas metodes, ko Kristīne izmantoja savās nodarbībās bērnu pašizpausmes veicināšanai, saliedēja klases skolēnus un palīdzēja klases vidē iejusties arī bērniem ar kustību un dzirdes traucējumiem.

Māksliniece rezidences nodarbībās 7. klasē strādāja teātra mākslas stundu ietvaros, pievēršoties ķermeņa apzināšanai telpā, uzdodot kustību uzdevumus par sava ķermeņa nospieduma atstāšanu telpā. Rezidences noslēgumā katrs jaunietis veidoja sava vārda horeogrāfiju, iztēlojoties sevi kā caurspīdīgu grafiti zīmējumu.

Marta Budņika, Ričards Bruts Foss, Aleksis Frēlihs, Anna Sindija Gineite, Edvards Grickus, Markuss Jēkabsons, Matīss Kačanovs, Mārtiņš Konrāds, Agate Kutuļska, Anastasiya Pasternak, Elīza Elza Pāvila,  Aleksandrs Raudis, Valters Sizovs, Sergejs Zaharjins video instalācijā “Ķermeņa nospiedumi” godīgi un drosmīgi atklāj savu domu pasauli, cerot tikt sadzirdēti un saprasti. Ikdienā viņi ne vienmēr stāsta pieaugušajiem patiesību, jo baidās, kas notiks. Domu tirgū viņi nemelos. Viņi vispār vairs negrib melot.

Liepājas Katoļu pamatskolas 3. klases skolēni Reiens Babijs, Laura Devrinde, Daniels Gindra, Denijs Gretčins,  Valters Jansons, Matiass Kalējs, Roberts Kreicburgs, Kate Kutuļska, Elza Laimiņa, Elizabete Muižniece un Annika Šuktere jeb rezidences radošā apvienība “Kosmiskie dejojošie suņi” , kuri ir jaunākie projekta dalībnieki, kopā ar Kristīni pievērsās garastāvokļa uzlabošanai, videoinstalācijā “Kustību padomi skumjai dienai” piedāvājot apmeklētājiem horeogrāfiskas instrukcijas. Kustības ikviens bija aicināts atkārtot – kas zina, varbūt caur kustību piedzimst prieks?

Tirgus ir satikšanās, apmaiņas un dalīšanās vieta, un šo ideju un sajūtu Liepājas Katoļu pamatskolas skolēni iedzīvināja darbā “Bērnu domu tirgus”, kura ietvaros izveidotas bērnu domu kartītes, kurās lasāmi ieteikumi bēdu pārvarēšanai un lietas, ko bērniem bail teikt ikdienā, īpaši – pieaugušajiem. Apmeklētāji bija aicināti piedalīties domu tirgū, izveidojot savas kartītes, un iemainot tās pret bērnu radītajām.

Manifests no Aglonas

Māksliniece Vika Eksta izvēlējās sadarboties ar Aglonas vidusskolu, jo tā ir tuvākā skola viņas vecāku mājām, kas atrodas Grāveros, Krāslavas novadā. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas skolu optimizācijas plānu, ik gadu tiek slēgtas vairākas skolas Latvijā. Visbiežāk tiek slēgtas mazās lauku skolas vai arī vidusskolu klases, jo jauniešu skaits reģionos samazinās.

Intensīvā rezidencē vairāku nedēļu garumā Vika darbojās kopā ar 7.-11. klases skolēnu grupu. Nodarbību motīvs bija pavisam vienkāršs –  jauniešu dzīve šodien. Ar dažādām radošām metodēm māksliniece kopā ar dalībniekiem tiecās panākt iespējami precīzu tās patieso atainojumu. Linda Demjanova, Emīlija Gražule, Sintija Indrikova,  Kitija Kalinkeviča, Inta Kraupša, Megija Lukjanoviča, Laura Matisāne, Armands Matisāns, Elīna Nastiša, Evina Ozdemiza, Gabriela Repša-Kodratjeva, Rafaela Repša-Kondratjeva, Viktorija Ribokova, fotografējot vienam otru, uzņemot pašportretus un veidojot kolāžas, kā arī diskutējot par to, kāda ir jauniešu vieta mūsdienu pasaulē, vizuālā valodā attēloja pretrunīgās sajūtas, kurās dzīvo pusaudži.

Izstādes darbs “Jaunības manifests” tapa drošā telpā jauniešu necenzētai pašizpausmei un domu un emociju izteikšanai. Pārveidotā kioska telpa izstādē bija jauniešu vēstījums pieaugušajiem – aicinājums uz mirkli atcerēties sevi un savas izjūtas pusaudžu vecumā.

Saules cirka trokšņi

Mākslinieki Artūrs Punte un Maksims Šenteļevs pavasarī devās uz Strenčiem, lai kopā ar Strenču pamatskolas 6.–9. klašu skolēniem pētītu apkārtējās vides skaņas un saklausītu arī to, kas ausij paliek nedzirdams. Dana Avotiņa, Adelīna Ampermane, Rodrigo Ādamsons, Adrians Baņņikovs, Alise Bazdireva, Mārtiņš Limans, Eduards Palejs, Vadims Petrusevičs, Mārcis Prauliņš, Ernests Pugejs, Toms Linards Zariņš, Arnita Zeltiņa un Eliza Ziediņa apguva skaņu mākslas pamatus, devās aizraujošās ekspedīcijās un piedalījās lauka ierakstu nodarbībās.

Atskaņojamais materiāls tapa ciešā saskarsmē ar dabu – skolēni apguva paplašinātās ierakstu tehnikas, izmantojot mākslinieku sagatavotus ierīču komplektus: hidrofonus, virsmu mikrofonus u.c., kā arī praktizēja apkārtējās vides signālu uztveršanu (insolācijas, Gaujas straumes un vēja ātruma), lai pēc tam šos datus izmantotu elektroniskās skaņas sintēzē, kas ir klausāma izstādes skaņu objektā. Starp citu, ar Strenču pamatskolas audzēkņu ierakstiem var iepazīties ikviens interesents.

Vasarā skaņu materiāls tika apkopots un nometnes laikā Valmierā arī izveidots kinētisks ārpustīkla skaņas objekts, ar saules enerģiju darbināms cirkulārs skaņas arhitektons “Circus Solaris”. Objekts atskaņo darbnīcu laikā tapušos ierakstus, papildinot tos ar kustīgo elementu skaņām, kuru intensitāte ir atkarīga no izstādes vietu apspīdošās saules gaismas.

Savā uzbūvē tas atsaucas gan uz saules apļa formu, gan uz dabas cikliskumu, gan cirka mākslas tieksmi pārsteigt publiku, atspoguļo cilvēces globālo ekoloģisko pavērsienu saimnieciskajā darbībā un mākslā. Skaņas instalācija tapusi, pārveidojot jau lietotus objektus, piešķirot tiem jaunu vērtību. Objekts organiski iekļāvās izstādes telpā, atkārtoti izmantojot pamestu Vidzemes tirgus aprīkojumu un pievēršot uzmanību laikmeta aktuālajām vērtībām – nevardarbīgu un apzinātu rīcību klimata krīzes apstākļos.

Mākslinieku rezidence Strenčos un kopprojekts ar jauniešiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi uz vietējām kultūras norisēm – no nodarbībām skolā izaugusi “Strenču Sonifikācijas stacija”, ko ar Valmieras novada atbalstu 2023. gadā īsteno dzejnieku un mākslinieku apvienība “Orbīta”, lai padziļināti attīstītu ar skaņu mākslu un vides vērošanu saistītas radošās idejas Strenčos.

Kur būt jaunietim?

“Kaut kad pamatskolā, draudzenes mudināta, pievienojos datorpulciņam, kas tajā brīdī, tālajos deviņdesmitajos, bija absolūts jaunums. Šim periodam raksturīgos milzīgos procesorus un ekrāna kastes atceros ar vieglu vilšanās sajūtu, teksta rindā ierakstītās burtu un ciparu komandas likās garlaicīgas, tad dators kaut ko ilgi un gari “domāja”, bet manā pasaulē no tā itin nekas nemainījās. Šobrīd ir citādāk – viss digitālais vairs nepavisam nav privāts. “Tu vēl aizvien raksti dienasgrāmatu?” “Es to pārtraucu darīt, kad piedzima bērni. Viņi ir mana dienasgrāmata,” izstādes gatavošanās laikā man saka mākslinieki – kolēģi. Man tā ir gandrīz vienīgā atlikusī privātā teritorija – fiziska grāmata, papīra objekts, brīvā telpa – vieta, kur būt,” stāsta māksliniece Eva Vēvere, kura devās uz Jelgavu, lai kopā ar 50 (!) Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas 10. un 11. klašu skolēniem pētītu jauniešu identitāti.

Tukša, balta grāmata – fiziski taustāms objekts, kurā simboliski savienojas jau zināmais ar nākotnes trauksmi un šī laika izaicinājumiem. Ar mākslinieces atbalstu tika izveidoti papīra objekti – grāmatas, kurās jaunieši veidoja stāstus par sevi un sev būtisko. Tāpat izmēģināta roka balss un skaņu ierakstu veidošanā, video portretu uzņemšanā, kolāžā un gleznošanā, un pētīta ikdiena – lietas, teritorijas un trajektorijas, kas jauniešiem būtiskas. Un atklājās, ka vieta, kur būt,  var izrādīties visdažādākā: soliņš, uz kura apsēsties, kad visas kafejnīcas ir ciet, klasesbiedra skatiens, maza balss improvizācija, kas rodas no smiekliem un pāriet asarās, un arī grāmata – pašportrets, kam pēkšņā impulsā izrautas visas lapas.

No Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas projektā piedalījās: Arīna Agejeva, Jevgeņija Aļeksova, Modris Arnītis, Annija Emīlija Bērziņa, Karīna Čerjapkina, Agnese Čuda, Gundega Gaujere, Līvija Līva Gernere, Nelda Katrīna Hofmane, Marta Daniēla Jēkabsone, Matīss Kaktiņš, Tīna Kamola, Laine Krilova,  Elīna Ļubļinska, Maija Mašala, Alise Moroza, Kārlis Ošs, Laura Luīze Pētersone,  Ksenija Popko, Kristīne Ragucka-Ragovska, Linda Katrīne Rēriha, Estere Skrabe,  Ance Strauta, Līva Estere Strupule, Anna Sudakova, Adriāns Trahimovičs, Vanesa Vaškevica, Karina Volkova, Diāna Zagdaja, Māris Zemrūķis, Jana Adaškeviča, Ance Balode, Daniela Bebriša,  Angelīna Cīrule, Vineta Dairita Danšina, Žanete Kalniņa, Emīlija Klīve, Dita Krūmiņa, Elizabete Liekmane, Marta Mišina, Anna Marija Ozola, Anastasija Pravotorova, Sofija Solodova, Estere Anna Sprūģe, Elizabete Enija Strode, Alise Šlosberga, Elza Šlosberga,Veronika Vazne,  Emīlija Vuškārniece un Paula Zukule.

Mēs visi esam arī kāpurs

Māksliniece Anda Lāce strādāja ar jauniešiem Antūžu pamatskolā, kas atrodas Jēkabpils novadā un īsteno speciālās izglītības programmas bērniem ar dažādiem attīstības traucējumiem. Nodarbībās svarīga loma tika veltīta sarunām, kas palīdzēja savstarpēji iepazīties māksliniecei, skolotājām un skolēniem no dažādām klasēm. Savas rezidences vidusposma nodarbību māksliniece nolēma veltīt pārmaiņu un pāreju tēmai, ko piedzīvojam savas dzīves laikā.

Daniela Andžāne, Eva Andžāne, Krista Dāvida, Nikita Gasparovičs, Kristiāns Jānis Gipters, Patrīcija Gudkova, Nikolajs Marcinkevičs, Ģirts Mežaks, Līga Baiba Osīte, Aleksandrs Pankratovs, Jānis Nikolass Šneiders, Niks Šneiders, Sergejs Voitka, Kitija Zariņa, Kristaps Zāle, Ieviņa Zeltiņa un māksliniece par šo pārmaiņu simbolu izvēlēja kāpuru, kurš no kūniņas caur metamorfozi var tapt par taureni, kukaini vai zivi. Jaunieši bieži izjūt spiedienu par nākotni – par ko viņiem kļūt, kā dzīvot pieaugušo dzīvi, taču daudz mazāk tiek novērtēts tas dzīves posms, ko pavadām ceļā uz to. Pārmaiņas ir svarīgas nevis ar to, ka novelk robežu starp “pirms” un “pēc”, bet gan atgādina, cik daudz potenciāla jau ir katrā no mums – šodien, šeit un tagad.

“Kāpura ķermenis radās kā milzīgs, mierinošs apjoms, kā mīksta sega, kā drauga apskāviens, kas dod spēku un palīdz kustībai uz priekšu. Es gribēju, ka supervaronis ir pats kāpurs, nevis tas, par ko viņš kļūst pēc metamorfozes. Un supervaroņa kāpura galvā mēs izcīnījām cīņas ar sarežģīto, nederīgo, ļauno, un tur bija iespējams jebkas. Vislieliskākās transformācijas. Mūsu kāpurs spēj apēst sliktos trokšņus, kara uzsācējus, toksiskos atkritumus un pārstrādāt tos vērtīgā mēslojumā vai labā gāzē, kas noder saimniecībā, novērst vardarbību, alkoholismu. Šos scenārijus mēs varam attīstīt un turpināt. Visas labās un fantastiskās domas mēs nostiprinājām ar biezu, dzeltenu krāsu, jo tā agrā pavasarī, alkstot pēc saules, šķita visstiprākā un piemērotākā. Un tad kāpurs sāka rāpot. Svarīgi bija iemācīties sadarboties, ieraudzīt, kur vedīs kāpura ceļš, un būt pietiekoši drosmīgiem, ik pa laikam pieaicināt jaunus kāpura nesējus,” stāsta māksliniece.

Par projektu:

Projekta līdzkuratori ir mākslinieku kolektīvs “Tenthaus” no Norvēģijas. Viņi sniedza padomus un dalījās ar savu pieredzi un labās prakses piemēriem Norvēģijas skolās, atklājot, kā ieviest un adaptēt ilgtermiņa mākslinieku rezidenču iniciatīvu arī Latvijā. Izstāde bija daļa no plašāka projekta, kura ietvaros norisinājās mākslinieku rezidences 6 Latvijas skolās, iesaistot bērnus no 3. līdz 12. klasei, “Tenthaus” atbalsta lekcijas māksliniekiem, nodarbību cikls skolotājiem un vasaras nometne bērniem un jauniešiem Valmierā. Pašlaik top metodiskais materiāls skolotājiem “Kā iekļaut laikmetīgo mākslu savās stundās”, kas tiks prezentēts šī gada nogalē.

Projekts “Mākslinieks ir klātesošs – laikmetīgās mākslas rezidences skolās” (Nr.EEZ/2022/2/27) tapis Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014. – 2021. gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” konkursa “Atbalsts profesionālās mākslas un kultūras produktu radīšanai bērnu un jauniešu auditorijai” ietvaros. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 228 713,36 EUR, no kurām 194 406,36 EUR sedz Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, bet 34 307,00 EUR valsts budžeta līdzfinansējums. Projekta mērķis ir veicināt Latvijas bērnu un jauniešu iesaisti laikmetīgās mākslas procesos.