Laikmetīgās mākslas rezidences skolās
7 ieinteresēti un motivēti Latvijas mākslinieki 1-3 mēnešus piedalījās rezidencēs 6 dažādās skolās Latvijā
Metodiskais materiāls

Šis metodiskais materiāls ir izstrādāts ciešā sadarbībā ar skolotājiem no visas Latvijas, lai veicinātu to, ka laikmetīgā māksla nonāk ikkatrā skolā. Materiālā apkopota informācija par to, kas ir laikmetīgā māksla, mūsdienu mākslinieks, un piedāvātas pēc izglītības standarta apgūstamās tēmas caur mūsdienu mākslinieku prizmu.

Lasi tālāk un iepazīsti laikmetīgo mākslu!

Kas ir laikmetīgā māksla?

Ja runājam par laika periodu, tad laikmetīgā māksla iezīmējas ar 60. gadu beigām un 70. gadu sākumu, kad mākslinieki sāka pārkāpt līdz tam vispārpieņemtās mākslas normas un robežas. Būtībā laikmetīgā māksla ir mūsdienu māksla. Un tā bieži vien atspoguļo arī sabiedrības aktualitātes, arī tehnoloģisko attīstību. Tāpēc starp laikmetīgās mākslas darbiem redzēsi ne vien gleznas, zīmējumus, tēlniecības darbus, bet arī fotogrāfijas, instalācijas, performances, videomākslu u.c. Bieži vien svarīga ir tieši ideja, kas slēpjas aiz mākslas darba. Tādu mākslu, kur uzsvars ir uz darba konceptu, sauc par konceptuālo mākslu. Laikmetīgā māksla aicina domāt, ceļ gaismā arī sarežģītas tēmas un ļauj iepazīt pasauli, attīsta kritisko domāšanu, radošumu un citas noderīgas prasmes. Iespējams, visu sarežģī fakts, ka nav vienotas mākslas definīcijas. Bet no otras puses –  varbūt tieši tā ir burvība… ka māksla var būt it viss. Arī tu pats vai mirklīgs notikums.

Kas ir mūsdienu mākslinieks?

Tieši aplūkojot laikmetīgās mākslas darbus, cilvēki bieži saka: “Mans bērns arī tā varētu!” Bet vai tiešām? Vai katrs var būt mākslinieks? No vienas puses, jā, jo šī ir profesija, kuru stingri neregulē likums. Bet mākslinieki ir profesionāļi. To, cik veiksmīgs ir mākslinieks, nosaka gan izglītība, gan panākumi. Mākslinieka galvenais uzdevums ir radīt mākslu. Bet atpazīstamība rodas no savu mākslas darbu izstādīšanas un kritiķu atzinības. Mūsdienu mākslinieki strādā ar visdažādākajiem medijiem. Ir arī mākslinieki, kas savus darbus veido tikai digitāli.

Mākslinieki

Esam apkopojuši nelielu sarakstu ar latviešu māksliniekiem alfabētiskā secībā ar īsiem aprakstiem, lai gūtu ieskatu, cik dažādi ir mākslinieki Latvijā. Lai uzzinātu vairāk, apmeklē mākslinieka mājaslapu vai meklē vairāk informācijas internetā. Ar oranžu krāsu iezīmēti termini, kuru skaidrojumus vari uzzināt zemāk sadaļā “Termini”.

A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž Visi

A

Kristaps Ancāns: instalācija, multimediju māksla

Uģis Albiņš: tēlniecība, instalācija

Aizsilniece Anna: dizains, instalācija

Ēriks Apaļais: glezniecība

B

Krista Burāne: teātra režija, sociāli iesaistoša māksla

Rūta Briede: ilustrācija

Andris Breže: grafika, instalācija, tēlniecība

Elīna Brasliņa: ilustrācija, grafiskais dizains, instalācija

Harijs Brants: grafika

Kaspars Teodors Brambergs: glezniecība

Ēriks Božis: fotogrāfija, instalācija

Linda Boļšakova: instalācija, multimediju māksla, performance

Juris Boiko: performance,skaņu māksla, dzeja

Māris Bišofs: ilustrācija, karikatūra

Boriss Bērziņš: glezniecība

Arnis Balčus: fotogrāfija

Ilmārs Blumbergs: scenogrāfija, instalācija, grafika, lendārts

Gunārs Binde: fotogrāfija

Signe Baumane: animācija

Auseklis Baukšķenieks: glezniecība, kinētiskā māksla

Ieva Balode: fotogrāfija

Skuja Braden: tēlniecība

Kristīne Brīniņa: dejas māksla, performance, teātra režija, sociāli iesaistoša māksla

Kristians Brekte: instalācija, glezniecība, grafika, performance

Aigars Bikše: tēlniecība, instalācija

C

Valdis Celms: dizains, grafiskais dizains, kinētiskā māksla

Anna Ceipe: tēlniecība, instalācija

Č

Māris Čačka: glezniecība

D

Reinis Dzudzilo: scenogrāfija, instalācija, ilustrācija

Krista Dzudzilo: scenogrāfija, glezniecība, grafika, instalācija

Zenta Dzividzinska: fotogrāfija, performance

Jānis Dzirnieks: tēlniecība, instalācija, glezniecība

Elīza Dombrovska: teātra režija

Igors Dobičins: tēlniecība

Juris Dimiters: ilustrācija, scenogrāfija, glezniecība

Biruta Delle: glezniecība

Jānis Deinats: fotogrāfija

Evelīna Deičmane: instalācija, glezniecība, skaņas māksla

Kristīne Daukšte: instalācija

Daina Dagnija: glezniecība, tekstilmāksla

Ivars Drulle: tēlniecība, instalācija

E

Germans Ermičs: dizains

Krišjānis Elviks: scenogrāfija, performance, instalācija

Ance Eikena: glezniecība, tēlniecība, instalācija

Vika Eksta: fotogrāfija, video, performance

Kristaps Epners: video, instalācija, fotogrāfija

Inga Erdmane: fotogrāfija, instalācija

Ieva Epnere: video, instalācija, fotogrāfija

Gundega Evelone: tēlniecība, instalācija, performance, ilustrācija

Andris Eglītis: tēlniecība, glezniecība, lendārts, instalācija, mākslas teorija

F

Kurts Fridrihsons: glezniecība, grafika

Andris Frīdbergs: performance, instalācija, akcija

Miķelis Fišers: glezniecība, grafika

Ojārs Feldbergs: tēlniecība, performance

Laura Feldberga: instalācija, grafika, performance

Santa France: multimediju māksla

G

Annemarija Gulbe: fotogrāfija, instalācija

Margrieta Griestiņa: glezniecība, tēlniecība, performance

Estere Betija Grāvere: grafika, ilustrācija

Andrejs Grants: fotogrāfija

Gints Gabrāns: instalācija, multimediju māksla

Iveta Gabaliņa: fotogrāfija

Kaspars Groševs: skaņas māksla, glezniecība, instalācija

Daiga Grantiņa: instalācija, tēlniecība

Ģ

Marta Ģibiete: dizains

Kristaps Ģelzis: grafika, glezniecība, instalācija

Indriķis Ģelzis: tēlniecība, instalācija

H

Reinis Hofmanis: fotogrāfija

Ivars Heinrihsons: glezniecība

Helēna Heinrihsone: glezniecība

I

Ritums Ivanovs: glezniecība

Edgars Iltners: glezniecība

Ieva Iltnere: glezniecība

IevaKriš: laikmetīgā deja

J

Voldemārs Johansons: instalācija, multimediju māksla, skaņas māksla

Edmunds Jansons: animācija

Rasa Jansone: glezniecība, instalācija

Brenda Linda Jansone: instalācija, tēlniecība

Pauls Jaunzems: tēlniecība

Atis Jākobsons: glezniecība, instalācija

K

Kristīne Kursiša: video

Daiga Krūze: glezniecība

Kate Krolle: instalācija, scenogrāfija, video

Kristīne Krauze-Slucka: instalācija, fotogrāfija

Sandra Krastiņa: glezniecība

Romans Korovins: glezniecība

Roberts Koļcovs: grafika, ilustrācija

Ernests Kļaviņš: ilustrācija

Kiwie: murālis, ilustrācija

Frančeska Kirke: glezniecība

Andris Kaļiņins: glezniecība, instalācija, scenogrāfija

Gvido Kajons: fotogrāfija

Maija Kurševa: grafika, ilustrācija, instalācija

Ieva Kraule-Kūna: instalācija, tēlniecība

L

Rebeka Lukošus: ilustrācija

Klāvs Loris: glezniecība

Zenta Logina: tekstilmāksla

Reinis Lodziņš: grafiskais dizains, skaņas māksla

Reinis Lismanis: fotogrāfija, grafika

Paulis Liepa: grafika, grafiskais dizains

Dace Lielā: glezniecība

Pēteris Līdaka: glezniecība, tēlniecība, instalācija

Hardijs Lediņš: instalācija, performance, arhitektūra, mākslas teorija, skaņu māksla

Iveta Laure: glezniecība, instalācija

Imants Lancmanis: glezniecība, mākslas teorija

Leonards Laganovskis: grafika, instalācija

Anda Lāce: glezniecība, performance

M

Jānis Murovskis: grafika, grafiskais dizains

Miķelis Mūrnieks: instalācija, tēlniecība

Annija Muižule: fotogrāfija, instalācija

Ģirts Muižnieks: glezniecība

Karlīna Mežecka: instalācija, tēlniecība

Anete Melece: animācija, ilustrācija

Inga Meldere: glezniecība, instalācija

Leonīds Mauriņš: glezniecība

Sarmīte Māliņa: instalācija, grafiskais dizains

MAREUNROL’S: modes māksla

Anna Malicka: tekstilmāksla, instalācija, grafika

Jānis Mitrēvics: grafika, glezniecība

Miks Mitrēvics: video, multimediju māksla, instalācija

Darja Meļņikova: instalācija, grafiskais dizains, performance

N

Luīze Nežberte: fotogrāfija, instalācija

Aleksejs Naumovs: glezniecība, ilustrācija

Katrīna Neiburga: video, multimediju māksla, instalācija, performance

O

Oto Holgers Ozoliņš: tēlniecība

Tekstu grupu “ORBĪTA”: instalācija, skaņu māksla, teksts

P

Zane Hanele Putniņa: grafika

Ieva Putniņa: glezniecība, instalācija, performance

Līga Purmale: glezniecība

Dainis Pundurs: tēlniecība, instalācija

Laura Prikule: instalācija

Monika Pormale: scenogrāfija, video, fotogrāfija, instalācija

Miervaldis Polis: glezniecība, performance

Kaspars Podnieks: video, fotogrāfija

Reinis Pētersons: animācija, ilustrācija, grafika

Ojārs Pētersons: instalācija, tēlniecība

Jurģis Peters: multimediju māksla

Oskars Pavlovskis: ilustrācija

Felicita Pauļuka: glezniecība

Kirils Panteļejevs: tēlniecība, instalācija, performance

Gļebs Panteļejevs: tēlniecība

Liene Pavlovska: instalācija, scenogrāfija

Ingrīda Pičukāne: ilustrācija, instalācija, performance

Artūrs Punte: skaņas māksla, instalācija, teksts, multimediju māksla

Anna Priedola: instalācija, multimediju māksla, mākslas teorija, sociāli iesaistoša māksla

R

Luīze Elizabete Rukšāne: grafika, instalācija

Dainis Rudens: glezniecība, grafiti

Inta Ruka: fotogrāfija

Rūsiņš Rozīte: glezniecība

Artūrs Riņķis: instalācija, kinētiskā māksla

Pauls Rietums: grafika, ilustrācija, arhitektūra

Liene Rumpe: instalācija

S

Reinis Suhanovs: scenogrāfija, teātra režija

Māris Subačs: ilustrācija

Modris Svilāns: kinētiskā māksla, skaņas māksla

Andrejs Strokins: fotogrāfija

Sandra Strēle: glezniecība

Gundega Strauberga: dizains, instalācija

Vivianna Maria Stanislavska: ilustrācija

Alnis Stakle: fotogrāfija

Egons Spuris: fotogrāfija

Līga Spunde: instalācija, multimediju māksla

Džemma Skulme: glezniecība

Nils Skapāns: animācija

Guntars Sietiņš: grafika

Pēteris Sidars: tekstilmāksla, instalācija

Edvards Shautens: horeogrāfija, performance

Helvijs Savickis: arhitektūra

Anna Salmane: instalācija, fotogrāfija, video

Krišs Salmanis: instalācija, video, grafiskais dizains

Š

Rūdolfs Štamers: tēlniecība, instalācija

Jānis Šneiders: glezniecība, instalācija

Sabīne Šnē: multimediju māksla, instalācija

Rasa un Raitis Šmiti: instalācija, multimediju māksla, mākslas teorija

Maksims Šenteļevs: skaņas māksla, arhitektūra

T

Agate Tūna: fotogrāfija, instalācija

Oļegs Tillbergs: instalācija

Diāna Tamane: fotogrāfija

Maija Tabaka: glezniecība

U

Juris Utāns: glezniecība

V

Elīna Vītola: instalācija

Ernests Vītiņš: tēlniecība, dizains

Artūrs Virtmanis: instalācija

Valdis Villerušs: grafika

Daniela Vētra: performance, instalācija

Edgars Vērpe: glezniecība

Marta Veinberga: grafika

Sabīne Vernere: grafika, ilustrācija

Imants Vecozols: glezniecība

Anna Vaivare: ilustrācija, arhitektūra

Evita Vasiļjeva: tēlniecība, instalācija

Eva Vēvere: instalācija, video, performance, fotogrāfija

Z

Mārtiņš Zutis: ilustrācija, grafikas dizains

Otto Zitmanis: glezniecība

Dzintars Zilgalvis: glezniecība, instalācija

Indulis Zariņš: glezniecība

Paula Zariņa-Zēmane: glezniecība

Vija Zariņa: glezniecība

Vilnis Zābers: grafika, glezniecība

Armands Zelčs: grafiskais dizains, multimediju māksla

Amanda Ziemele: glezniecība, instalācija

Aija Zariņa: glezniecība

Termini

Mākslā bieži vien tiek izmantoti dažādi termini, kas var būt sveši. Zemāk apkopoti vairāki termini, kas padarīs laikmetīgo mākslu saprotamāku.

A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž # Visi

A

Abstrakts - tāds, kas neattēlo noteiktas, atpazīstamas ainas, objektus vai situācijas Brīva krāsu, līniju, laukumu kompozīcija. Abstraktās mākslas virzienu mākslu sauc arī par abstrakcionismu.

Akcija - aktīvs, plānots mākslas notikums, kura mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību akcijas rīkotāja izvēlētajai tēmai.

Aktīvisms mākslā - māksla, kurā mākslinieks pauž viedokli par sev un sabiedrībai svarīgām tēmām. Bieži vien tas notiek, vēloties pārmaiņas un uzlabojumus. Aktīvisma māksla ir publiska un visiem redzama. Tajā bieži iesaistās ar citi tēmā ieinteresēti cilvēki, kas paši nemaz nav mākslinieki.

Akts - mākslas darbs, kurā redzams kails cilvēka ķermenis kā darba centrālais objekts.

Animācija - ātra attēlu parādīšana noteiktā secībā - kadros, radot kustības ilūziju.

Autsaideru māksla (outsider art) - bieži vien bērnišķīga stila vai naivas manieres mākslas darbi, kurus radījuši cilvēki bez akadēmiskās izglītības mākslā.

B

Biennāle - liela, starptautiska mākslas izstāde, kas notiek reizi divos gados.

D

Dadaisms - mākslas kustība, kas izveidojās Pirmā pasaules kara laikā Šveicē, reaģējot uz kara šausmām. Dadaisma mākslinieku radītā māksla, dzeja un teātra izrādes mēģina būt atšķirīgas no visiem iepriekšējiem mākslas stiliem un kombinē jaunas, pilnīgi neierastas lietas. Tai bieži nav noteikta stāsta, jo svarīga ir tieši forma un izpausmes veids. Dadaisma māksla bieži ir satīriska un absurda.

Dekolonizācija - laika periods, kurā tauta vai teritorija atgūst savu neatkarību no iepriekšējiem pakļāvējiem - citām tautām, valstīm, impērijām -, un mazina to ietekmi.

Digitālā māksla - māksla, kas tiek veidota, izmantojot digitālās tehnoloģijas.

Dokumentāls - balstīts patiesos notikumos.

E

Estētika - filozofijas virziens, kas pēta un apraksta, kā mēs uztveram skaisto un neglīto.

F

Feminisms - plašs uzskatu, filozofisku, politisku un sociālu kustību kopums, kas palīdz nodrošināt sieviešu un vīriešu vienlīdzību visās jomās. Feminisms pārvērtē līdzšinējos sabiedrības uzskatus par sievietes lomu, tēlu un dzīves uzdevumiem.

Futūrisms - mākslas virziens, kas radies Itālijā 20.gadsimta sākumā. Tā mērķis bija mākslā attēlot tā brīža mainīgo pasauli: noliegt pagātnes tradīcijas, tvert rūpnieciskās attīstības kustību un dinamiku, uzsvērt kolektīvo, nevis individuālo.

G

Galerija - telpa , kurā tiek izstādīta māksla.Galerijas var būt ļoti atšķirīgas. Piemēram, “baltā kuba” galerijas ir tukšas, baltas telpas, kurās visa skatītāja uzmanība veltīta tikai mākslas darbam. Galerijās strādā galeristi un kuratori, kas rūpējās par mākslas darbu izstādīšanu, reklāmu un arī tirgošanu.

Grafiti - zīmējumi un teksti, kas, visbiežāk izmantojot pūšamās krāsas baloniņus, zīmēti dažādās pilsētas vietās. Grafiti lielākoties tiek veidoti neatļauti, pauž protestu un biežāk redzami pamestās, nesakoptās teritorijās.

Grupas izstāde - izstāde, kurā piedalās vairāki mākslinieki.

I

Ielu māksla - ielu māksla ir saistīta ar grafiti mākslu, jo tā tiek veidota publiskās vietās un parasti ir nelegāla, taču tā aptver plašāku mediju loku un ir vairāk saistīta ar grafisko dizainu. Tā var būt arī deja vai mūzika.

Instalācija - telpiska kompozīcija, kas radīta no dažādiem materiāliem un elementiem, arī skaņas, video, virtuālās realitātes, u.c. Instalācijai raksturīgi, ka tā tiek veidota konkrētai vietai.

Interaktīva māksla - mākslas darbs, kas paredz skatītāja aktīvu iesaisti un mijiedarbību.

Interneta māksla - māksla, kas radīta internetā un/vai interneta vajadzībām.

Izstāde - mākslas darbu publiska izstādīšana mākslas galerijā, muzejā vai citviet.

K

Kailums - lai arī reizēm tas ir mulsinoši, mākslā ir ierasti atainot kailumu.

Kinestētiskā māksla - māksla, kas kustas vai kurai ir kustības elements. Kustības radīšanai var izmantot motorus vai gaisa dabisko plūsmu.

Kinētiskā māksla - mākslas darbi, kas kustas vai kam ir kustības elements. Kustības radīšanai var izmantot motorus, elektrību, gaisa vai ūdens plūsmas, skatītāju spēku un citus atjautīgus paņēmienus.

Kolāža - mākslas darbs un tehnika, kurā dažādu krāsu papīri, attēli, audumu un citu materiālu izgriezumi ir izkārtoti noteiktā veidā uz virsmas, radot jaunu kompozīciju un saturisko nozīmi.

Kolonizācija - process, kurā tiek noteikta kontrole pār teritorijām vai tautām, to pakļaušana.

Kolonizācija - ir process, kurā tiek noteikta kontrole pār teritorijām vai tautām, to pakļaušana.

Konceptuālā māksla jeb konceptuālisms - māksla, kurai darba ideja (jeb koncepcija) ir nozīmīgāka par pašu mākslas darba formu. Svarīgs ir laiks, vieta un apkārtējie notikumi, kuros tiek radīta un izstādīta konceptuālā māksla. Konceptuālās mākslas kustība aizsākās 20. gs. 60. gados Amerikas Savienotajās valstīs.

Konteksts - dažādu zīmju, simbolu, lietu, notikumu nozīme noteiktā laikā, vietā un notikumos.

Kopiena - cilvēku grupa, kuru vieno kaut kas kopīgs, piemēram, dzīvesvieta, intereses, valoda, reliģija, normas, izcelsme, vajadzības.

Kopienu māksla - mākslinieciska darbība, kas balstīta sadarbībā ar kopienām. Tajā bieži ir iesaistīts profesionāls mākslinieks, kas sadarbojas ar mākslas neprofesionāļiem, radot kopīgu, visiem svarīgu ideju un to īsteno.

Kurators - mākslas profesionālis, kas sadarbībā ar māksliniekiem un mākslas insitūcijām veic darbības, kas saistītas ar mākslas izpēti, mākslas darbu atlasi, iegādi, eksponēšanu un uzglabāšanu. Kuratori var būt gan mākslas pētnieki un zinātnieki, gan paši mākslinieki.

L

Laikmetīgā māksla - attiecas uz pašreizējo un ļoti neseno mākslas praksi. Piedēvēta laika posmam no 20. gadsimta 70. gadiem līdz mūsdienām. Laikmetīgās mākslas radīšanai var tikt izmantoti visdažādākie mediji - televīzija, kino, masu mediji, digitālās tehnoloģijas, kā arī visi mākslas instrumenti un tehnikas, kas bijušas līdz šim.

Līdzdalības māksla - māksla, māksla, kuras radīšanas procesā aktīvi iesaistās un līdzdarbojas auditorija. Līdzdalības māksla var izpausties dažādos mākslas veidos - teātra mākslā, mūzikā, rakstniecībā, video mākslā, u.c.

M

Mākslas mediators

Mākslas mediators/mediācija - mākslas mediatora uzdevums ir būt starpniekam starp mākslas darbu un skatītāju, veidot dialogu laikmetīgās mākslas izstādē vai notikumā.

Mākslinieku apvienība - mākslinieku pāris vai grupa, kas strādā kopā un sevi dēvē vienotā nosaukumā.

Manifests - ierasti tiešs un konkrēts rakstveida ziņojums par mākslinieka vai mākslas virziena darbības pamatprincipiem, politiskajiem uzskatiem, lēmumiem, darbību.

Mediji - var attiekties gan uz mākslas veidu (piemēram, glezniecība, skulptūra, grafika), gan uz materiāliem, no kuriem mākslas darbs ir izgatavots (eļļas krāsa, foto, video medijs u.tml.).

Minimālisms - mākslas virziens, kurā mākslas darbi pievēršas ģeometriskām pamatformām, līnijām, “tīrai”, lakoniskai, nepiesātinātai kompozicijai.

Modernā māksla - arī modernisms - lai arī "moderns" plašākā nozīmē apzīmē visu, kas ir jauns, mākslā tas ir nosaukums dažādiem mākslas veidiem un stiliem, kas pastāvējuši laika posmā starp 1860. un 1970. gadu. Šajā laika periodā, mainoties pasaulei, mākslinieki pamazām atteicās no reliģiskas tematikas un reālismu atainojošām tēmām. Tā vietā viņi pievērsās savai iekšejai pasaulei, pārdomām un socialām pārmaiņām, vienlaikus brīvi un drosmīgi eksperimentējot ar materiāliem un jaunām idejām. Laikmetīgā māksla gan iebilst, gan papildina modernisma mākslas uzskatus.

Multimediju māksla - mākslas darbi, kas izmanto elektronisko mediju kombinācijas, piemēram, video, filmas, audio un datorus.

Murālis - publiskā telpā radīts sienas gleznojums.

N

Naivisms - profesionālu mākslas izglītību neieguvušu mākslinieku darbi, kuru vizuālā izteiksme ir vienkāršota, bērniem raksturīga.

O

Opārts - mākslas stils, kas izmanto optiskās ilūzijas.

P

Pasūtījuma darbs - speciāli pasūtītājam (muzejs, izstāde, mākslas projekts) radīts mākslas darbs, par ko parasti tiek saņemts atalgojums.

Performance - mākslas darbs, ko rada mākslinieks (performants) noteiktā laikā un vietā ar savu ķermeni un klātbūtni, izmantojot sev un apkārtējiem nozīmīgus simbolus - žestus, noskaņu, tērpus, vides iekārtojumu un citus. Performances nav iestudētas, katra ir unikāla.

Personālizstāde jeb solo izstāde - viena mākslinieka-autora darbu izstāde.

Popārts (pop art) - mākslas stils, kas radās 1950. un 60. gados un izmantoja populārās kultūras tēlus (reklāmas, komiksus, ikdienas priekšmetus) drosmīgā un ironiskā veidā, apstrīdot tradicionālos priekšstatus par mākslu.

Portfolio - mākslas darbu apkopojums, kas atspoguļo mākslinieka radošo darbību vai, piemēram, konkrētu tēmu un dalību mākslas projektos.

Procesa māksla - māksla, kurā uzsvars ir tieši uz mākslas radīšanas procesu un tā atspoguļošanu, nevis darba rezultātu - mākslas darbu.

Producents - cilvēks, kas sadarbībā ar mākslinieku un/vai mākslas institūciju palīdz īstenot mākslinieka idejas un mākslas projektus.

R

Redīmeids (ready-made) - mākslas darbs, kas veidots no jau gataviem priekšmetiem, ko veidojis kāds cits vai tie ir rūpnieciski ražoti.

S

Skaņu māksla - mākslas veids, kurā skaņa tiek izmantota kā galvenais materiāls vai medijs darba radīšanā.

Sociālā māksla - mākslas forma, kas iesaista cilvēkus un kopienas diskusijās, sadarbībā vai sociālajā mijiedarbībā, lai risinātu dažādus sabiedrībai svarīgus jautājumus un problēmas.

Studija - telpa vai telpa, kurā mākslinieks pasniedz nodarbības vai veic savu darbu.

Studija jeb mākslinieka darbnīca - telpa, kurā mākslinieks veic savu darbu un pasniedz nodarbības.

V

Vides māksla - māksla, kas risina sociālos un politiskos jautājumus, kas saistīti ar dabu un ekoloģiju. Par vides mākslu sauc arī mākslas darbus, parasti objektus, kas redzami ārtelpās / publiskajā telpā.

Virtuālā māksla - māksla, kas veidota, izmantojot digitālās tehnoloģijas.

Z

Zemes māksla (land-art) - māksla, kas tiek veidota tieši ainavā,to papildinot ar telpiskām struktūrām, kuru radīšanā parasti izmanto dabiskus materiālus, piemēram, zemi, akmeņus, zarus u.tml.

Zīns - paša autora izdots oriģinālu tekstu un attēlu žurnāls.

#

3D - māksla ar visiem augstuma, platuma un dziļuma izmēriem. Atšķirībā no 2D mākslas to var apskatīt no visām pusēm un leņķiem.

Uzdevumi

Zemāk redzami uzdevumi, kurus esam Tev sarūpējuši ar projekta “Mākslinieks ir klātesošs” projekta māksliniekiem, kuri vienu semestri viesojās skolās Latvijā un strādāja kopā ar skolēniem. Tie veidoti atbilstoši “Skola2030” tēmām. Katrai klasei tiek piedāvāta viena tēma.


Ja redzi nekorektu saturu vai vietu, kur būtu nepieciešami uzlabojumi, lūdzu raksti uz info@lcca.lv

 

Metodiskā materiāla veidotāja: Lība Bērziņa

Projekta vadītāja: Māra Žeikare

Konsultanti: Austra Avotiņa (Skola2030), Daniela Ramos Arias (Norvēģija), Ieva Astahovska (LCCA), Sanda Paukšte, Elza Medne, Anna Gubermane, nometne Mellene

Skolotāji, kas piedalījās metodiskā materiāla izveidē: 32 skolotāji no visas Latvijas

 

Autortiesības: Metodiskais materiāls veidots projekta “Mākslnieks ir klātesošs” ietvaros, tas ir brīvi pieejams ikvienam. Atsauce uz metodisko materiālu obligāta.

 

Izmantotie avoti:

    1. “Tate Modern” mājaslapas resursi: tate.org.uk/art/art-terms
    2. KIASMA terminu vārdnīca: kiasma.fi/en/glossary-of-contemporary-art-terms
    3. MoMA terminu vārdnīca: moma.org/collection/terms
    4. Publiskās mākslas vēsture: smarthistory.org