Mākslinieks ir klātesošs. Mākslinieku rezidences skolās
Ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) grantu atbalstu Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs kopā ar Norvēģijas mākslinieku kolektīvu TENTHAUS 2022. gada novembrī uzsāka projektu “Mākslinieks ir klātesošs. Mākslinieku rezidences skolās”.
Projekta ietvaros 2023. gadā septiņi Latvijas mākslinieki pavadīja ilgāku laiku skolās visā Latvijā – gan Kurzemē, gan Vidzemē, gan Zemgalē, Latgalē, Sēlijā un arī Rīgā.
Projekta laikā:
- Mākslinieki devās rezidencēs skolās, kur kopā ar skolēniem iepazina laikmetīgo mākslu un attīstīja izpētē un savstarpējā sadarbībā balstītas idejas, kas rezultējās kolektīvos laikmetīgās mākslas darbos, kas tiks izrādīti Starptautiskajā laikmetīgās mākslas festivālā SURVIVAL KIT 14.
- Visi projektā iesaistītie mākslinieki un skolēni satiksies arī vasaras nometnē 2023. gada vasarā Valmierā.
- Šogad Latvijas mākslinieki kopā ar mākslinieku kolektīvu TENTHAUS no Oslo (Norvēģija) īpašā mentoringa programmā ieguva pieredzi un praktiskus ieteikumus, kā strādāt ar skolēniem un pedagogiem ilgtermiņā.
- Projekta rezultāti – metodes un radošie paņēmieni tiks apkopoti arī īpašā metožu materiālā / publikācijā, kas noderēs Latvijas skolotājiem arī nākotnē, veidojot saturu laikmetīgās mākslas iepazīšanai un integrēšanai mācību procesā.
Kopš 2013. gada LLMC ir sistemātiski strādājis pie izglītības programmu veidošanas bērnu un jauniešu auditorijai savās izstādēs un festivālā SURVIVAL KIT, radījis ceļvežus, drukātus materiālus, ekskursijas un radošās darbnīcas. 2019. gadā LLMC ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas ““Latvijas skolas somas” satura radīšana” atbalstu uzsāka projektu “Ar klasi uz meistarklasi!”, kopā ar 11 dažādiem māksliniekiem dodoties uz vairāk kā 30 skolām visā Latvijā, īpašu atsaucību gūstot tieši reģionos, kur laikmetīgā māksla ir tikpat kā nepieejama. Projekta “Mākslinieks ir klātesošs” idejas pamatā ir šajos ceļojumos gūtā pieredze un mākslinieku vēlme ar skolēnu auditoriju veidot ciešākas un ilgspējīgākas attiecības.
Mākslinieki, kas piedalās projektā: Kristīne Brīniņa, Vika Eksta, Gundega Evelone, Anda Lāce, Eva Vēvere, Artūrs Punte un Maksims Šenteļevs. Projekta vadītāja ir Māra Žeikare.
Projekts “Mākslinieks ir klātesošs – laikmetīgās mākslas rezidences skolās” (Nr.EEZ/2022/2/27) tapis Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014. – 2021. gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” konkursa “Atbalsts profesionālās mākslas un kultūras produktu radīšanai bērnu un jauniešu auditorijai” ietvaros. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 228 713,36 EUR, no kurām 194 406,36 EUR sedz Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, bet 34 307,00 EUR valsts budžeta līdzfinansējums. Projekta mērķis ir veicināt Latvijas bērnu un jauniešu iesaisti laikmetīgās mākslas procesos.
Strādājam kopā iekļaujošai un konkurētspējīgai Eiropai!
Kristīne Brīniņa ir neatkarīga horeogrāfe, dejotāja un izpildītāja. Ir absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, iegūstot bakalaura grādu laikmetīgās dejas horeogrāfijas specialitātē, kā arī studējusi Liepājas Universitāte Jauno mediju mākslas programmā. Viņa ir radījusi vairākus solo darbus un sadarbojas ar dažādu nozaru māksliniekiem. Kristīne ir piedalījusies starptautiskajos projektos Latvijā, Kiprā, Turcijā, Norvēģijā, Luksemburgā, Islandē, ASV un Korejā. Kristīne un viņas izrādes ir vairākkārtēji nominētas Latvijas teātra balvai „Spēlmaņu nakts” un Latvijas dejas balvai „Dejas balva”. 2021.gadā Kristīne ieguva Liepājas Kultūras balvu par par izcilu netradicionālas teātra izrādes formas – interaktīvas pastaigas “Upe” īstenošanu un Dance.lv žurnāla redakcijas balvu par redzamu un aktuālu darbošanos dejas nozarē, aicinot pārvērtēt mākslas uzdevumus un robežas. Kā arī 2022.gadā Brīniņa ieguva Liepājas Kultūras balvu par izpētē balstītu oriģināldarbu radīšanu Liepājas pilsētvidē, sintezējot izteiksmes veidus, kas sekmē daudzveidību un attīstību Liepājas skatuves mākslā. Kristīnes darbi balstīti ikdienas dzīves situācijās, kas piesardzīgā un trauslā veidā, ar šķietami vienkāršām kustībām un darbībām tiek pārnestas mākslas formās. To izpildītāji var būt skatuves profesionāļi, kā arī cilvēki, kuru ikdiena nav saistīta ar skatuves mākslu. Kristīne šo procesu sauc par “dokumentālās dejas metodi”, metodi, kurā kustība kļūst par galveno, lai dokumentētu pašu dzīvi viscilvēcīgākajā veidā. Kopš 2014. gada Kristīne dzīvo un strādā Cīravā, kur aktīvi darbojas pie mākslas pieejamības Kurzemes reģionā.
VIKA EKSTA (1987) ir latviešu māksliniece un pedagoģe, kas savos darbos izmanto fotogrāfiju, kustīgo attēlu, performanci un audiovizuālos arhīvus. Vika savos darbos apvieno dokumentālus un fiktīvus vēstījumus, strādājot pie projektiem ilgtermiņā. Apguvusi fotogrāfiju pie Andreja Granta un EFTI foto skola Madridē, ieguvusi maģistra grādu vizuālajā komunikācijā Latvijas Mākslas akadēmijā. Vika ir ADC Young Guns, FK Portfolio un Rīgas Fotogrāfijas Biennāles balvas jaunajiem Baltijas fotogrāfiem ieguvēja, nominēta Purvīša balvai. Kopš 2014. gada piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, piemēram, ISSP Galerijā, Kauņas Fotogrāfijas galerijā, galerijā Alma, piedalījusies grupas izstādēs Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Kim? Laikmetīgās mākslas centrā un citviet. Vikas darbi ir iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Fotogrāfijas muzeja un privātās kolekcijās Eiropā un ASV.
Gundega Evelone (1988) ir starpdisciplināra māksliniece. Ieguvusi LMA maģistra grādu tēlniecībā, taču brīvi strādā dažādos mākslas medijos un tos apvieno pēc nepieciešamības, lai radītu pēc iespējas vispatverošāku inscinētu realitāti, kas pilnīgāk iekļautu un ietekmētu skatītāju. Māksliniece savā radošajā darbībā virzās divos izteikti pretnostatāmos virzienos, pievēršoties gan cilvēkpētnieciskam virzienam dažādās sociālās un vēsturiskās situācijās, gan radot darbus, kuros strādā ar tādiem fundamentāliem jēdzieniem, kā „telpa”, „matērija”, „esamība-neesamība”, meklējot saskares punktu starp reālo, taustāmo pasauli un indivīda subjektīvo uztveri. Gundega Evelone līdz šim piedalījusies vairāk kā 50 dažādos mākslas projektos gan kā autore, gan kā kuratore Latvijā un ārvalstīs.
Anda Lāce ir māksliniece, kas strādā ar dažādiem savstarpēji papildinošiem mākslas veidiem – glezniecību, instalācijām, skulpturāliem veidojumiem un performanču jomu. Vairāk kā desmit gadus darbojusies “Zīmējumu teātrī” , kā arī izveidojusi trīspadsmit neatkarīgas performances, visbiežāk, ciešā sadarbībā ar laikmetīgās akadēmiskās mūzikas komponistiem. Kopš 2019. gada Anda Lāce ir sociāli atbildīgās Sansusī labklājības rezidenču programmas kuratore, kā arī vada meistardarbnīcas bērniem un jauniešiem, sadarbojoties ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru.
Eva Vēvere ir vizuālā māksliniece un starptautisku mākslas projektu autore, kura strādā instalācijā, zīmējumā, video un veido interaktīvus, performatīvus projektus, kuros skatītāja iesaiste ir nozīmīga darba daļa. Ilgstoši strādājusi ar Poētiskā Robotisma Projektiem – sadarbībā ar Lauru Prikuli, rīkojot izstādes sadarbībā ar dažādām Latvijas mākslas institūcijām un neatkarīgiem kuratoriem. Pēdējos gados strādā mijiedarbībā ar laikmetīgās mūzikas un dejas profesionāļiem, izvēršot savu darbību Baltijas un Ziemeļvalstīs, kā arī veido mākslas izglītības projektus un autor-darbnīcas muzejiem un dažādām kultūras platformām.
Artūrs Punte (1977), dzejnieks un mediju mākslinieks, kas sepcializējās skaņas un starpdisciplinārās, tekstā balstītās, mākslas praksēs. Beidzis Maskavas literatūras institūtu. Viens no apvienības Orbīta (orbita.lv) dibinātājiem un dalībniekiem. Vairāku dzejas grāmatu autors, citu izdevumu atdzejotājs, redaktors un izdevējs. Kā autors un līdzautors piedalās laikmetīgās mākslas izstādēs, festivālos un darbnīcās Latvijā un ārzemēs: youtube.com/user/puntext.
Maksims Šenteļevs ir skaņu mākslinieks un arhitekts no Rīgas. Kopš 2002. gada aktīvi piedalās starpnozaru projektos, kas saistīti ar skaņas, telpas un kultūras līdzdarbību. Kopš 2007. gada koordinē starptautisko projektu “bernurits”. Organizē meistarklases, lekcijas un nodarbības Latvijā un ārvalstīs. Kopš 2013. gada vada kursu Mūzika Komunikācijā augstskolā RISEBA. Kopš 2018. gada performanču kursu izglītības iestādē “MĀ TELPA”. Ir mūzikas un skaņu noformējuma autors filmām, teātra uzvedumiem, performancēm, instalācijām un izstādēm. Autora darbi tapuši sadarbībā ar Jauno Rīgas Teātri, Jaunā Teātra Institūtu, Bolderājas Grupu, mēdiju un starpnozaru mākslas organizācijām: RIXC, Serde, Moks, I-dejas māja; festivāliem: Skaņumežš, Zemlika, Sansusī, Komēta, Labadaba, Pozitivus, Arēna, Baltā Nakts, Muzeju nakts, Survival Kit; animācijas un kino studijām Atomart, Multenkulten, Baltic Analog Lab, kultūras centru Lauska. Kopš 2007 gada sadarbojas ar komponistu Jēkabu Nīmani.
Anda Lāce – Antūžu pamatskola, Jēkabpils novads
Gundega Evelone – Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola, Rīga
Vika Eksta – Aglonas vidusskola, Preiļu novads
Kristīne Brīniņa – Liepājas Katoļu pamatskola / Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskola, Liepāja
Eva Vēvere – Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija, Jelgava
Artūrs Punte and Maksims Šenteļevs – Strenču pamatskola, Valmieras novads
Projekta vadītāja: Māra Žeikare
Projekta asistente: Lība Bērziņa
Izglītības programmas koordinatore: Kristīne Ercika
Publicitāte un komunikācija: Terēze Šulca
Mākslas mediatori: Aija Putniņa, Evelīna Andžāne, Lana Zujeva un Mariona Baltkalne
TENTHAUS ir mākslinieku kolektīvs no Oslo, kas sadarbojas jau kopš 2009. gada. Māksliniekus, kas darbojas šajā apvienībā, raksturo atvērta, uz procesu vērsta sadarbības un līdzdalības forma. Iedvesmojoties no lokālā konteksta, mākslinieki īsteno kolektīvus un iekļaujošus mākslas projektus. Tenthaus aizsākās kā projekts, kurā mākslinieki sāka strādāt kādā Norvēģu skolā. Tas izrādījās veiksmīgs projekts gan māksliniekiem, gan skolēniem, un dažādās formās tiek turpināts joprojām, iesaistot arvien daudzveidīgāku radošo personu loku. Šobrīd Tenthaus ir gan izstāžu un mākslas projektu telpa, gan pārvietojama mākslinieku studija. Plašāka informācija pieejama https://www.tenthaus.no/about/
Par Tenthaus komandu:
Īda Ūvasa ir “Tenthaus” projektu koordinatore. Īda ir dejas māksliniece no Larvikas, Norvēģijas. Viņai ir maģistra grāds mākslā un publiskajā telpā, kas iegūts Oslo Nacionālajā mākslas akadēmijā, kā arī bakalaura grāds (ar izcilību) dejas teātrī no konservatorijas “Trinity Laban” Londonā, kur viņa daudzus gadus dzīvoja un strādāja, pirms pārvācās uz Oslo. Viņai interesē kopīgi un multidisciplināri projekti, un viņas darbi bieži vien ir specifiski konkrētajai vietai, laikam un auditorijai.
Matilde Balati ir “Tenthaus” projektu koordinatore, kura ir atbildīga par darbnīcām un kontaktiem ar skolām, kā arī par grāmatvedību un administrāciju. Matilde ir maģistrante Mākslas un kultūras menedžmenta programmā Leufanas Universitātē Līneburgā, Vācijā. Viņa ir dzimusi Ziemeļitālijā, kur Milānas Universitātē studēja mākslas vēsturi, koncentrējoties uz laikmetīgo mākslu. Viņai ir ilggadēja pieredze darbā galerijās Milānā un Leko (Itālijā).
Eba Muija ir “Tenthaus” līdzdibinātāja un valdes locekle, “Radiorådet” locekle. Eba Muija ir dzimusi Erebrū, Zviedrijā, 1971. gadā. Viņas mākslinieciskā prakse lielākoties ir sociāli aktīva māksla. Viņa strādā kā māksliniece un kuratore vairākos mākslas projektos un sadarbības iniciatīvās, piemēram, “Tenthaus”. Viņa ir īstenojusi vairākus publiskās mākslas pasūtījumus un izstādes gan vietējā mērogā, gan starptautiski, izmantojot publisko telpu kā savas prakses pamatu. Pašlaik viņa ir valdes priekšsēdētāja Norsk “Billedhoggerforening” un Mākslas un publiskās telpas maģistra programmas vadītāja Dekoratīvā dizaina nodaļā Oslo Nacionālajā mākslas akadēmijā.
Helena Ēriksena ir “Tenthaus” līdzdibinātāja un valdes priekšsēdētāja. Helena ir vizuālā māksliniece un izglītības darbiniece. Dzimusi Liverpūlē, Lielbritānijā, studējusi literatūru un valodas Austrumanglijas Universitātē, Norvičā, un pēc tam – vizuālo mākslu Oslo Nacionālajā Mākslas akadēmijā, Norvēģijā, kā arī publisko mākslu Oslo Arhitektūras skolā. “Iesākumā mans darbs bija skulpturāla telpas pētīšana, taču nu tas arvien vairāk sliecas pētīt mākslinieku lomu sabiedrībā.”
Belena Santiljana ir “Tenthaus” mākslas izglītības speciāliste. Belena ir mākslas izglītības speciāliste no Ekvadoras, Dienvidamerikas. Viņa ir darbojusies institucionālās lomās (kā pētniece, muzeja direktore un izglītības darbiniece), lai pārdomātu institucionālās prakses: kā tiek veidotas izstādes, kāda vieta muzejos jāatvēl mākslas izglītībai un kā dažādos kontekstos iespējams pieiet laikmetīgajai mākslai.
Sten Deān (Stan D’Haene)
(dzimuši 1994. gadā Beļģijā) dzīvo un strādā Oslo. Viņiem ir maģistra grāds autonomajā dizainā no Gentes KASK mākslas skolas. Tāpat viņi ir studējuši vizuālo mākslu LUCA-arts Ģentē un mediju mākslu Varšavas ASP. Dažas no viņu praksē svarīgākajām metodēm ir rituāli, pārrakstīšana, škitumi un grafiti. Viņi pēta pašorganizētu izplatīšanu ar neatkarīgo presi un video, kā arī alternatīvas izstādīšanas iespējas, piemēram, izbraukumos un tiešsaistē. Viņi aicina ikvienu doties līdzi un pētīt uz procesu orientētas mākslas vērtību, atvērtu kārtību, kā arī ceļojuma garīgo pieredzi. Sten piedalās “Tenthaus” kolektīvā kopš 2019. gada un visu šo laiku ir kopuši galerijas dārzu. Nesenākās izstādes notikušas Nitja, Lillestremā, Komplot, Briselē, kā arī Street Art Oslo. Kopš 2018. gada viņi ik gadu kopā ar Bartu van Dijku notur pavasara līdzdalības rituālu. Sadarbība bijusi arī ar Cincio Odd Couture, Sadriju Alvisu un Kier Cooke Sandvik.
standhaene.be / @stan.dhaene
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs ir nevalstiska organizācija, kas kopš 2000. gada veicina laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un ārpus tās, kritiski un radoši domājot par norisēm mūsdienu sabiedrībā.
LLMC veido mākslas notikumus un izstādes, pētniecības un izglītības projektus un publicē izdevumus, kuros pievēršas gan aktuālākajiem mākslas un sabiedrības procesiem, gan pagātnes norišu pārskatīšanai. Uzmanības centrā ir Latvijas, Baltijas, Austrumeiropas un plašāka postsociālisma reģiona konteksti, izcelti arī dzimtes un minoritāšu jautājumi, individuālās un kultūras atmiņas slāņi, vides un ekoloģijas perspektīvas. LLMC nozīmīga ir sadarbība ar vietējiem un starptautiskiem māksliniekiem un institūcijām, kas atspoguļojas arī tā nomadiskajā darbībā, – izstādes, izglītības programmas un citas norises tiek īstenotas muzejos, skolās, bibliotēkās, tukšās ēkās un pilsētvidē. Viens no šādiem notikumiem ir starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs attīsta arī dažādas programmas un projektus, kas popularizē iekļaujošas sabiedrības vērtības un dažādu auditoriju iesaistīšanu: mākslas mediācijas programmu, kultūras pasākumu pieejamības veicināšanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, integrācijas programmu cittautiešiem, mākslas terapijas nodarbības jauniešiem, kas cieš no depresijas, kā arī demences un atmiņas traucējumu skartiem senioriem.
LLMC pētniecības projektos nozīmīga ir gan laikmetīgās mākslas un plašāku procesu izzināšana, gan aizmirstu un nehrestomatizētu mākslas norišu un personību izcelšana, meklējot jaunas un alternatīvas pētniecības pieejas. Informācijas saglabāšanā un tālākā izpētē nozīmīgs resurss ir LLMC arhīvs.
