Marta beigās māksliniece Eva Vēvere ar mediatori Evelīnu Andžāni tikās ar Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēniem, lai apkopotu līdz šim pieredzēto projekta “Mākslinieks ir klātesošs – laikmetīgās mākslas rezidences skolās” ietvaros. Pirmajā mākslinieces tikšanās reizē skolēni darbojās kolektīvi, sadaloties grupās un veidojot laikmetīgo mākslu kā teritoriālu karti pēc savas pieredzes un priekšstatiem par to, savukārt 2. vizītē skolēniem tika dota iespēja darboties individuāli, izstrādājot darbu par savu identitāti – katram skolēnam bija atļauts brīvi izvēlēties kādu no mākslinieces sagādātajām grāmatām un izveidot no tās savu pašportretu, pēc nepieciešamības liekot talkā marķierus, līmes, dažādu izmēru otas, melnu un baltu papīru, krāsainu tušu. Uzdevums izdevās patiesi iedarbīgs, jo katrai klasei tika atvēlētas divas mācību stundas, kuru laikā skolēni varēja pilnvērtīgi ļauties savas personības izpētes procesam, darbojoties ar objektu – grāmatu. Kā pati māksliniece atzīst: “Tas ir provocējošs uzdevums, kurā ar “izejas punktu” – grāmatu – drīkst darīt visu, kas palīdz manifestēties kādai no daudzām idejām par darba veidotāja personību. Identitāte ir kā konstrukts, kas tiek veidota, ietekmēta, saglabāta un no jauna dekonstruēta.”
28. martā, mākslinieces nu jau 5. viesošanās reizē JSVĢ, skolēni varēja prezentēt savus darbus – ar 10. klases skolniecēm pašportretus izdevās apspriest kopīgi, savukārt ar 11. klases audzēkņiem Eva Vēvere par darbiem aprunājās ar katru skolēnu individuāli. Sarunās skolēni atklājās gan kā jūtīgi aisbergi, kuri ieaicina aiz tā skaistās redzamās daļas palūkoties un sadrumstaloto esošo, identitātes meklējumiem un nezināmo nākotnes ainu, gan ļāvās pašironijai un radikālam radošumam, brīvi atdodot grāmatas saturu un vizualitāti savam mākslinieciskajam rokrakstam. No grāmatām tika darināta 18 cilpu – gadu ķēdīte, kas apzīmēja vecuma posmu un vecākā skolēna klasē apzināšanos; tika veidota grāmata – tornis ar vairākiem posmiem, domājot par torni, kas nokritīs, kad beigsies dzīvība; kādas grāmatas viducī bija izveidota ligzda ar putnu – sevi, kas meklē savu ceļu dzīvē un nekur nejūtas tik droši kā ligzdiņā; no vienas grāmatas tika izveidots puķu pušķis apliecinot, ka savā dzimumā skolniece jūtas kā puķīte un ir gatava atdot savu mīlestību pasaulei, savukārt kāda cita veikumā atklājās krāsainais un haotiskais, kur ir ļoti daudz daļiņu, kas nesaskaras, kā arī daļa, par kuru neviens nezina, arī pati pašportreta autore.
Nodarbības laikā daļa skolēnu tika pie iespējas arī izpildīt sociālā atoma uzdevumu – domu kartes veidošanu, centrā liekot sevi un no tā dažādās distancēs lietas, kas ir klātesošas skolēna dzīvē, ko mākslinieku rezidenču nolūkos kā palīdzošu ieteikusi projektam pieaicinātā psiholoģe, mentore un drāmas terapeite Anna Gubermane no Pusaudžu resursu centra (PRC).
Noslēgumā māksliniece vedināja skolēnus padomāt par sev tuviem medijiem, caur kuriem viņi vēlētos izstāstīt stāstu, paust savas identitātes aspektus. Nākamajā nodarbībā skolēniem būs iespēja pieredzēt ievelkošu radošu procesu ar līdzi paņemto personiski nozīmīgo lietu/ priekšmetu.