26. janvāris, 2024

“Kas ir mākslas mediācija un došanās uz izstādi” – Mariona Baltkalne

Foto no Marionas Baltkalnes privātā arhīva

Daudzās Eiropas un pasaules valstīs atrodami laikmetīgās mākslas muzeji, taču nav nemaz tik vienkārši sniegt atbildi jautājumam, kas ir laikmetīgā māksla. Dažkārt vārdu salikumu “laikmetīgā māksla” saprot kā mākslu, kas raksturo konkrēto laikmetu. Tāpat izskan viedokļi, ka laikmetīgā māksla ir tā, kura izaicina, pat provocē. Lai gan vairumā gadījumu laikmetīgās mākslas muzejos viduslaiku, renesanses vai citu senāku periodu darbus neatradīsim, tomēr, ņemot vērā iepriekšminētos apgalvojumus, būtu interesanti paraudzīties vēsturē, kā, piemēram, savulaik sabiedrība vērtējusi šobrīd par izcilu atzīto mākslinieka Ticiāna (ap 1488/90-1576) gleznu Asunta jeb Marijas debesbraukšana. Šobrīd tā ir altārglezna Itālijā, Venēcijā, Santa Maria dei Frari baznīcā, kur to regulāri ierodas aplūkot liels skaits cilvēku, un kā mākslas paraugs tā aprakstīta daudzās grāmatās. Taču brīdī, kad glezna tapa, tā izraisīja skandālu. Tā tika uzskatīta savam laikam par inovatīvu, un sabiedrība to ļoti nopēla. Tikai vēlāk, pateicoties daudzu intelektuāļu, kritiķu un zinātnieku vērtējumiem, Asunta atzīta par renesanses laika mākslas šedevru Eiropā. Tātad, ja ar laikmetīgo mākslu saprotam konkrētā laikā tapušu darbu, kā arī tādu darbu, kas var izaicināt vai provocēt, redzam, ka abi raksturlielumi attiecināmi arī uz renesanses laika gleznu.

Nereti arī jēdzieni “laikmetīgā māksla” un “modernā māksla” tiek uztverti kā līdzvērtīgi. Tomēr daudzi mākslas vēsturnieki par laikmetīgās mākslas aizsākumiem uzskata 20. gadsimta 60. gadu beigas vai 70. gadu sākumu, kas iezīmē modernās mākslas jeb modernisma beigas. Laikmetīgā māksla aicina skatītāju domāt. Tā izceļ priekšplānā sarežģītas un pat neērtas tēmas un vienlaikus attīsta kritisko spriestspēju, radošumu un citas prasmes. Arī mūsdienās laikmetīgā māksla var izaicināt un provocēt, un šo mākslu raksturo plašs paņēmienu spektrs – tā var būt glezniecība, tēlniecība, fotogrāfija, instalācija, performance, videomāksla un citi veidi.

Māksliniece Marina Abramoviča (Marina Abramović) performancē The Artist is Present (2010) trīs mēnešu garumā klusi sēdējusi pie koka galda iepretim tukšam krēslam un gaidījusi, ka cilvēki pārmaiņus sēdētu krēslā un ieskatītos māksliniecei acīs. Trīs mēnešu laikā astoņas stundas dienā Abramoviča sastapusi tūkstoti svešinieku skatienu, un cilvēki pat veidojuši rindas, lai apsēstos tukšajā krēslā pretim māksliniecei. Kristo un Žanna Kloda (Christo and Jeanne-Claude) savus vārdus vēsturē ierakstījuši kā “ietīšanas mākslinieki”, ar audumu vai polietilēnu pārveidojot vidi, ļaujot to ieraudzīt citādi un pat ietinot liela izmēra ēkas, tostarp Vācijas parlamentu Reihstāgu 1995. gadā. Latviešu mākslinieka Ērika Boža veidotais “Vēja paviljons” Liepājā 2020. gadā (Latvijas Laikmetīgās mākslas centra projekts “KOPĀ”) bija instalācija, kas veidota no savāktiem veciem logiem un durvīm. “Vēja paviljons” rosināja aizdomāties par arhitektūras detaļu mantojuma skaudro realitāti, kad vēsturiskus, autentiskus, daudzus gadu desmitus izmantotus amatnieku roku darinājumus nomaina industriāli plastmasas darinājumi. Savukārt mākslinieču dueta SkujaBraden radītie 300 keramikas darbi Latvijas paviljonā “Tirgot ūdeni upes malā” Venēcijas 59. mākslas biennālē (2022) skāra jautājumus par ekoloģiju un ūdens resursiem, sieviešu tiesībām, dzīvi un nāvi. Kā redzams, izmantoto materiālu un aplūkoto tematu klāsts laikmetīgajā mākslā ir ļoti daudzveidīgs. Piemēram, reaģējot uz klimata pārmaiņām, kas rada daudzas vides katastrofas vai sociālo nevienlīdzību, mākslinieki arī savos darbos apspēlē šos tematus.

Vienlaikus vērojams, ka laikmetīgajai mākslai bieži vien nepieciešams kāds plašāks skaidrojums. Mākslas darba pamatā nereti var būt kāda ideja vai jēdziens, vēstures fakti, arī simbolu valoda, kas skatītājam pirmajā mirklī ne vienmēr ir viegli uztverama un nolasāma. Tādējādi šobrīd visai bieži izstādēs un festivālos darbojas mākslas mediatori. No latīņu valodas vārdu “mediators” var tulkot kā “starpnieks”, tātad šajā gadījumā tos varētu uzskatīt parstarpniekiem starp mākslas darbiem un skatītājiem. Iedziļinoties konkrētajā mākslas projektā un arī balstoties katrs savā pieredzē, mākslas mediatori asistē skatītājiem, palīdz “tulkot” mākslas darbus un tādējādi bagātina viņiem apmeklējuma pieredzi, ļaujot no tā gūt vairāk. Šāds paņēmiens ļauj izprast laikmetīgo mākslu padziļinātāk, ne tikai kategorijās “patīk” vai “nepatīk”. Mediatori skaidro izstādes vai festivāla ideju, mākslinieku nolūku, darbos ietverto problemātiku, rosina sarunu ar skatītājiem . Mediators nav klasisks izstādes gids, taču, protams, arī mediators var piedāvāt pats savu maršrutu izstādē, izvēloties kādus konkrētus mākslas darbus un, no vienas puses, veidot savu stāstījumu par darba ideju, bet, no otras puses, vaicājot arī skatītāju viedokli.

Mākslas mediācija var kalpot arī kā labs veids, lai laikmetīgo mākslu tuvāk iepazītu skolēni. Iepazīstinot skolēnu grupu ar kādu mākslas projektu, mākslas mediators var sniegt norādes, izcelt kādus akcentus, kam skolēni var vairāk pievērst uzmanību, un uzdot jautājumus, lai audzēkņiem veidotos plašāks redzējums par aplūkotajiem mākslas darbiem. Izstādē vai festivālā aizsāktā diskusija var darboties kā pamats, lai tālākas sarunas attīstītu skolā, it īpaši, ja mākslas darbi skāruši kādus bērniem vai jauniešiem nozīmīgus jautājumus. Tieši tāpat vizuālās mākslas nodarbībās skolā audzēkņi kopā ar pedagogu var radīt paši savus mākslas darbus, lai aktualizētu sev svarīgās tēmas. Tādējādi, iepazīstot mākslu, skolēni tuvāk iepazīst arī paši sevi, cits citu, vidi sev apkārt, turklāt tas ļauj arī skolotājam labāk izprast audzēkņus. Skolēnu iesaistīšanās mākslas projektos var ne vien attīstīt viņu radošumu, bet arī stiprināt pašapziņu, veicināt komunikāciju ar citiem un pat atmodināt talantus.

Lūk, dažas idejas, kā veicināt sarunu ar skolēniem:

  • Pievērst uzmanību tam, kas ir redzams darbā. Ko katrs tajā saredz? Vai uzmanību piesaista krāsas, to triepieni, varbūt attēlotie varoņi? Kādas tehnikas izmantojis mākslinieks? Atcerieties, ka katrs vienā un tajā pašā izpildījumā var redzēt kaut ko pilnīgi pretēju.
  • Veicināt diskusiju par mākslas darba kontekstu plašāk par ierasto “patīk/nepatīk”. Kas uzrunā? Par ko liek domāt redzētais vai dzirdētais? Vai tas atsauc atmiņā kādus notikumus? Kādas emocijas izraisa? Varbūt darbs sadusmo, izsauc skumjas, sarūgtina vai biedē? Varbūt ir pretēji – rada prieku?
  • Skolēniem var jautāt viņu personisko pieredzi par tēmām, ko aktualizē mākslas darbs. Tēmas sasaistīt ar reālo dzīvi un notikumiem pasaulē.
  • Var izmantot Visual Thinking Strategies jeb VTS, vairākkārt uzdodot skolēniem vienu un to pašu jautājumu “Kas redzams mākslas darbā?” un “Kas vēl redzams mākslas darbā?”, tādējādi ļaujot ieraudzīt arvien jaunas detaļas un dimensijas. Vairāk te (angļu valodā): https://www.artmuseum.org/art-suitcase/why-ask-questions/
  • Bieži vien tieši mākslinieka biogrāfija ļauj dziļāk izprast attēlotos varoņus, mākslinieka izvēlētās tēmas un stilu. To vērtīgi pētīt kopā ar skolēniem.

Kur Latvijā apskatīt laikmetīgās mākslas izstādes ar skolēniem?

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) ir lielākā laikmetīgās mākslas institūcija Latvijā, kas darbojas kopš 1993. gada. LLMC regulāri iepazīstina skatītājus ar laikmetīgās mākslas izstādēm un festivāliem (piemēram, festivāls Survival Kit), nodrošina dažādas izglītības programmas bērniem un jauniešiem (tostarp dalība programmā “Latvijas skolas soma”), kā arī piedāvā mākslas projektu apmeklētājiem sastapt mākslas mediatorus. Iespēju aplūkot laikmetīgās mākslas izstādes, kā arī citādi atklāt mākslas darbus pastāvīgajā ekspozīcijā radījis Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kas izstrādājis meditatīvu audio ceļvedi “Labsajūtas maršruts”. Sekojot ceļveža audiostāstiem un uzkavējoties pastāvīgās ekspozīcijas pieturpunktos, apmeklētājs var daudz personīgāk iepazīt mākslas muzeju, koncentrēties uz savām izjūtām mākslas darbu apskates laikā, izbaudīt vienatni un tādā veidā arī mazināt ikdienas satraukumu un steigu. Zemāk apkopota informācija par vairākām vietām Rīgā un reģionos, kur iespējams apmeklēt laikmetīgās mākslas izstādes.

Vietas, kur iespējams piedzīvot laikmetīgo mākslu:

 

Par autori:

Mariona Baltkalne

Mākslas mediatore kopš 2019.gada, darbojusies vairākos laikmetīgās mākslas festivālos, tajā skaitā “Survival kit”, RIBOCA, “ReRīga!” un Venēcijas biennālē.