Projekta ietvaros septiņi latviešu mākslinieki viesojās sešās skolās visā Latvijā, kur notika mākslas rezidences kopā ar skolēniem.

Lasi un iepazīsties, kā gāja Gundegai Evelonei Bolderājā un Daugavgrīvā!

 

Kas? Māksliniece Gundega Evelone un 8. klases skolēni

Kad? No februāra līdz maijam, 4 mēnešus

Kur? Bolderājas jaunajā pamatskolā, tiekoties gan skolā, gan mākslinieces Gundegas Evelones darbnīcā mājās

Citi iesaistītie? Dizaina un tehnoloģiju skolotāja Lolita Maderniece un mākslas mediatore Lana Zujeva

Stāsta autore, mākslas apskatniece

Gundega Evelone

Attēls no Gungegas Evelones darbnīcas “Mākslinieks ir klātesošs” nometnes. Foto: Lita Millere

Pusaudzība ir pavisam īpašs laiks. Tev uznāk nepārvarama vēlme pārvietoties arvien tālāk no sev pazīstamā starta punkta. Tu aizrautīgi atklāj jaunas vietas un kopā ar draugiem piešķir tām īpašu nozīmi. Reizēm svaigu iespaidu pārbagātībā gadās aizmirst jau kopš bērnības zināmos maršrutus, un tas rada apjukumu. Kompānijā ar tiem, kas tevi šobrīd saprot vislabāk – citiem vienaudžiem, klīstot pa savu apkaimi/rajonu/teritoriju, tu piedzīvo pirmās satikšanās gan ar vismīļākajiem, gan ar visriebīgākajiem, un dīvainā veidā šī lokālā karte tavā atmiņā iezīmēsies daudz paliekošāk nekā visi nākotnes, jau pieaugušā cilvēka ceļojumi. Māksliniece Gundega Evelone izvēlējās rezidēt Bolderājas Jaunajā pamatskolā divu iemeslu pēc.

Pirmkārt: šī ir ļoti interesanta robežzona starp pilsētu un dabu – tepat blakus padomju daudzstāvu namu kvartāliem un senai koka apbūvei ir kāpas, Daugava, Buļļupe un pavisam netālu arī jūra. Bolderājas, lai arī pavisam oficiālas Rīgas daļas, ģeogrāfiskā nošķirtība no galvaspilsētas un tās senā ostas vēsture ar tirgotājiem, ločiem, kuģiniekiem, kontrabandistiem, lielrūpniekiem, avantūristiem un citiem piedzīvojumu meklētājiem veido īpatnēju, pašpietiekamu un arī skarbu vietējo kopienu. Tas saistīja Gundegu kā mākslinieci, kuru interesē dažādi sociāli formāti un neredzamas, bet jūtamas uzvedības, teritorijas robežas un to pārklāšanās.

Gundega Evelone ir starpdisciplināra māksliniece. Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu tēlniecībā, taču brīvi strādā dažādos mākslas medijos un tos apvieno pēc nepieciešamības, lai radītu pēc iespējas visaptverošāku, inscenētu realitāti, kas pilnīgāk iekļautu un ietekmētu skatītāju. Radošajā darbībā māksliniece virzās divos izteikti pretnostatāmos virzienos, gan pievēršoties cilvēkpētnieciskam virzienam dažādās sociālās un vēsturiskās situācijās, gan radot darbus, kuros strādā ar tādiem fundamentāliem jēdzieniem, kā “telpa”, “matērija”, “esamība–neesamība”.

Otrkārt: Gundega pati pirms dažiem gadiem ir apmetusies netālajā Daugavgrīvā, kur attīsta savu Dīvainās Mākslas Centru. Ceļš līdz Bolderājas Jaunajai pamatskolai ir tikai piecpadsmit minūšu ilgs, un ir pašsaprotami ļauties tik lieliskai apstākļu sakritībai.

Pirmā tikšanās ar Bolderājas astotās klases jauniešiem notiek februāra beigās dizaina un tehnoloģiju skolotājas Lolitas Madernieces pavadībā. Šajā reizē Gundega tikai iepazīstas ar saviem topošajiem darba kolēģiem pusaudžiem, sajūt viņu noskaņojumu un intereses, lai pēc tam izstrādātu kopīgā projekta piedāvājumu. Tiek nolemts sadarboties ar tiem skolēniem, kurus pašus interesē radoša darbība, un skolotāja Lolita, pazīstot savu audzināmo grupu vislabāk, atlasa astoņu jauniešu darba grupu. Tad, lai pamazām rosinātu skolēnus domāt mākslas kategorijās, Gundega kopā ar viņiem un mediatori Lanu apmeklē jauniešiem veltīto un publikas novērtēto izstādi “Snīkeri: eko x ego” Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā.

Lolita Maderniece par dalību “Mākslinieks ir klātesošs” projektā saka: “Mācību process var notikt ne tikai skolā. Skolēni caur šo redz, ka vajag ideju, tad skici, un tad pamazām, pamazām aizejam līdz rezultātam.” Gundega nolemj veidot mākslas darbu, kas veltīts Bolderājas/Daugavgrīvas apkārtnei, jo jau no pirmās tikšanās top skaidrs, cik ļoti jaunieši identificējas ar šo savu dzīvesvietu. Mākslinieci interesē, kā viņi paši to redz un kā piešķirt nozīmi pusaudžu pasaules skatījumam – kas jaunam cilvēkam 14–15 gadu vecumā šķiet īpaši vērtīgs un izceļams. Desmit tikšanās reižu laikā viņi secīgi, soli pa solim būvē mākslas darbu. Sākotnēji ir sarunas, tad skices, tad praktiskā darbība. Pusaudži izvēlas sev nozīmīgākos Bolderājas punktus, un ved Gundegu ekspedīcijā – tā ir gan pati skola, gan patilte, gan mežs. Nonākot tur, viņi stāsta citiem, kāpēc šī vieta ir īpaša.

Daudzu iemīļotās teritorijas saskan. Pēc tam Gundega izvirza nākamo uzdevumu – ko jūs gribētu pateikt nākotnes skolēniem? Kādu ziņu nodot, un kā lai tie, kas dzīvotu pēc simt un daudz vairāk gadiem to spētu saprast? Iespējams, ka tad vairs neeksistēs mums zināmas valodas un tehnoloģijas. Ņemot par piemēru Senās Ēģiptes hieroglifus, skolēni izstrādā universāli saprotamu piktogrammu kodu, kurā šifrē sev šobrīd svarīgākās vērtības – zīmes par ģimeni, izklaidi, draugiem un plašākām pasaules norisēm. Iestājoties siltākam pavasarim, “Mākslinieks ir klātesošs” Bolderājas komanda dodas strādāt ārpus skolas – uz Dīvainājā Mākslas Centra pagalmu Daugavgrīvā, kur pašu izveidotās formās lej betona blokus – laika zoba izturīgus ziņojumus nākamajām paaudzēm. Tie vēlāk tiek izstādīti “Mākslinieks ir klātesošs” izstādē festivālā Survival Kit 14, bet pēc tā beigām novietoti katra skolnieka izvēlētajā punktā Bolderājā.

Visas “Mākslinieks ir klātesošs” Bolderājas rezidences laikā notiekošajā aktīvi piedalās arī LLMC mākslas mediatore Lana Zujeva. Viņa kļūst par aktīvu un līdzvērtīgu radošā procesa virzītāju. Lana iesaistās praktiskajās darba sesijās, skaidrojot, ierādot un veltot papildu uzmanību jauniešiem, kad Gundega ir aizņemta darbā. Mediatore fiksē notiekošo un veic aptaujas, lai saprastu skolēnu noskaņojumu un ko nepieciešams uzlabot. Tāpat Lana tulko notiekošo un iesaista skolnieku no Ukrainas. Viņa uzņemas starpnieka lomu saziņā starp skolas institūciju, kurā valda sava iekšējā kārtība, Latvijas Laikmetīgās mākslas centru ar tā norādēm precīzai projekta prasību izpildei un pašu mākslinieci. Līdz ar to Gundega var pilnībā nodoties tieši radošajai, mākslinieciskajai sadarbībai ar jauniešiem.

Paralēli sarunām un darbam Bolderājā, Gundega pati piedalās norvēģu mākslinieku grupas Tenthaus vadītās Zoom atbalsta sesijās. Tenthaus ir mākslinieku kolektīvs, kas jau vairāk nekā desmit gadu vadījis līdzīga tipa mākslinieku rezidences dažādās Norvēģijas skolās. Sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru norvēģu kolēģi dalās pieredzē un iesaka dažādus darba modeļus. Lai arī izglītības sistēmas Latvijā un Norvēģijā atšķiras, mākslinieka ietekme uz skolēniem ir universāli līdzīga. Tas ir kas jauns un neparasts skolas sistēmā, un bērni un jaunieši, klātesot ienācējam no malas, iepazīst pavisam citādu, radošā darbā balstītu domāšanas veidu.

Iesaistītie Bolderājas Jaunās pamatskolas jaunieši sākotnēji bijuši nedaudz skeptiski noskaņoti par “Mākslinieks ir klātesošs” projektu, jo ar ko tādu saskārās pirmo reizi un nav sapratuši notiekošā motīvus. Taču pamazām, skolotājai Lolitai iekļaujot “Mākslinieks ir klātesošs” mācību programmā un kopā ar Gundegu attīstot “Bolderājas hieroglifu” ideju, skolēni kļūst arvien ieinteresētāki un aizraujas. Pagrieziena punkts, šķiet, ir kopīga došanās ekspedīcijā, jo te jauniešiem pašiem ir iespēja vadīt procesu. Savukārt praktiskais darbs, veidojot betona formas, jau ir īsts piedzīvojums. Augusta vidū Bolderājas skolēnu grupas kodols – Amēlija, Samanta un Emīlija – kopā ar Gundegu dodas uz LLMC rīkoto “Mākslinieks ir klātesošs” laikmetīgās mākslas nometni Valmierā. Piesātinātu piecu dienu laikā, kurā iespējams piedzīvot īstu jauniešu vasaras nometnes atmosfēru, meitenes rada mākslas darba “Bolderājas hieroglifi” otru daļu – trīsdesmit kvadrātmetru plašu Bolderājas un Daugavgrīvas karti. Tās sauszemes kontūras (jo šīs Rīgas apkaimes apņem ūdens) ir izgrieztas no plāna saplākšņa. Komanda, kurā iesaistās arī meitenes no citām skolām, pamazām  Google Maps topogrāfisko informāciju no nelielajiem telefona ekrāniem pārnes daudz plašākos mērogos uz grīdas izliktā kartē.

Katrai kartes teritorijai tiek atrastas citas, daudz simboliskākas krāsas, kā arī radīti jauni apzīmējumi. Kartēšanas beigās meitenes Bolderājā un Daugavgrīvā iezīmē un apraksta pārējo grupas biedru un sev personīgi svarīgās vietas. Septembra sākumā notiek “Mākslinieks ir klātesošs” izstādes uzbūve Vidzemes tirgū – iepretim vēsturiskajam piena un gaļas paviljonam. Atšķirībā no pārējo mākslinieku un jauniešu darbiem, “Bolderājas hieroglifi” nav meklējami mazajos kioskos, bet gan atrodas to priekšā. Uz speciāli būvētām platformām Gundega pamazām saliek un pieskrūvē Bolderājas un Daugavgrīvas karti. Pēc tam viņa īstajos punktos saveļ betona blokus ar zīmēm. Neplānoti šī karte-instalācija kļūst par izstādes apmeklētāju pulcēšanās un sarunu vietu, jo no tās brīnišķīgi pārskatāmi visi pārējie “Mākslinieks ir klātesošs” darbi.

Pēc pusgada kopīgas darbošanās, kuras laikā gan notikusi uzmanīgā iepazīšanās, gan ekspedīcija, tad strauja, praktiska darbība Rīgā un Valmierā un atkal draudzīga tikšanās Survival Kit 14 Vidzemes tirgus pagalmā, ir tapusi instalācija “Bolderājas hieroglifi”. Lūk, kas bija rakstīts blakus astoņuarpus reiz trīsarpus metru lielajai Bolderājas un Daugavgrīvas kartei ar betonā ielietajiem ziņojumiem nākotnei:

“Bolderājas hieroglifi”, 2023

Topogrāfiska instalācija

Betons, finieris, krāsa

Darbā “Bolderājas hieroglifi” šīs apkaimes jaunieši veidojuši vēstījumu par savu tagadni un ziņojumu nākotnei. Ar savdabīgu slavu apveltītā Bolderāja un tai blakus esošā Daugavgrīva, lai arī nomale, ir mājvieta vairāk nekā divdesmit tūkstošiem cilvēku. Tostarp vairākiem tūkstošiem pusaudžu, kuru dumpīgajos prātos iezīmējas pavisam cita karte nekā tā – topogrāfiski precīzā no Google Maps. Eksistē nekur oficiāli nemarķētas vietas, kur vislabāk iet uz randiņiem, un teritorijas, kurās labāk neieklīst. Ir punkti, kuros satikties ar draugiem, vai arī slēptuves, kur aizbēgt no visiem pārējiem. Šī tīneidžeru apkaimes ģeogrāfija pavisam noteikti ir konstruēta citādāk, nekā to redzam mēs, pieaugušie, un īpaši svarīgo, kultūrvēsturisko objektu atzīmes te būtu jāpārbīda pavisam citos izvietojumos. Bolderājas pusaudži ir izveidojuši paši savu karti – nosacītāku, ar pašu pieņemtiem topogrāfijas apzīmējumiem un savai patikšanai atbilstošiem mērogiem. Savām vismīļākajām vietām viņi radījuši īpašus, nelielus, bet izturīgus betona pieminekļus ar simboliskām, universālām zīmēm, ko atšifrēt jau tālas nākotnes jauniešiem – tad, kad mums pazīstamo Bolderāju un Daugavgrīvu jau būs aizskalojusi tepat blakus esošā jūra.

Gundegas atziņas:

• Jēdzīgāk ir strādāt ar tiem jauniešiem, kas patiešām vēlas radoši darboties. Citiem var būt citas intereses, un tas ir pilnīgi saprotami, ka visus māksla neinteresē. Taču ir nepieciešama pirmā nodarbība, kur iesaistīta visa klase – lai skolēns saprastu, ko viņš varētu iegūt no gaidāmā projekta: pēc principa – ja neizmēģināsi, neuzzināsi.
• Jau projekta sākumā svarīgi zināt tā kopējo budžetu. Diemžēl finanšu ierobežojumi ietekmē radošo ideju pilnvērtīgu izpildi. Taču no otras puses, mēģinot iekļauties paredzētajā summā, var dzimt oriģināli un neierasti tehniskie risinājumi.
• Pēc iespējas jāmēģina darboties arī ārpus klases un skolas – ierastā iekštelpu šaurība un piesātinājums ar priekšmetiem ierobežo skolēnu kustības un radošumu. Ārtelpās ir iespēja izplesties un attīstīt idejas daudz vērienīgākos mērogos.
• Katra diskusija, saruna, teorija ir jāapstiprina ar tās iemiesojumu praktiskā darbā. Tas procesu jauniešu acīs padara gan interesantāku, gan jēgpilnāku. Viņi mākslu vēlas piedzīvot paši.

Skaties video par rezidenci:

Ieskatu Gundegas Evelones rezidencē var gūt te.