Toolbox ir digitāla publikācija, kurā pieejami instrumenti, projekti un metodoloģijas mākslas+izglītības, mediācijas un sociālo prakšu jomā. Instrumenti tiek apkopoti, izmantojot tiešsaistes grupu mācību sesiju sēriju. Katrā procesā tiek aicināta praktiķu grupa no dažādām pasaules vietām, lai atbildētu uz konceptuālo ietvaru un izvēlētos metodoloģiju vai projektu, ar kuru viņi vēlētos dalīties ar citiem.

“TOOLBOX #1” bija pirmais notikums – praktisko rīku apkopojums – no šīs sērijas. Tajā tika sniegta atbilde uz jautājumu: “Kā veidot kopienas nenoteiktības apstākļos”. Šim izdevumam mēs uzaicinājām četrus māksliniekus un kolektīvus: Stacy Brafield no Bergenas, Ewa Hubar no Varšavas, Laagencia no Bogotas/Baseles/Roterdamas un La Hervidera no Mehiko.

Projekta idejas autores un kuratores ir Daniela Ramos Arias (Norvēģija/Kostarika) un Aisel Wicab (Meksika), kuras abas ir “Empathic Pedagogies Network” dalībnieces.

www.toolboxcommunity.org

 

“Toolbox #1” apraksti

Kā atcerēties savus sapņus

Ewa Hubar

Kā atcerēties savus sapņus piedāvā jaunu skatījumu uz savu un citu cilvēku pasauli izmantojot cilvēku sapņus. Eva uzsāka šo projektu pēc tam, kad par tēlainību un sapņošanu uzzināja no Bonijas Bukneres (Bonnie Buckner), kura strādā ar metodi, ko izstrādājusi Dr. Katrīna Šainberga (Catherine Shainberg) no Attēlu skolas Ņujorkā.

Šīs metodes pamatā ir pašizziņas process, kura sākumpunkts ir sevis apzināšanās. Tas tiek panākts, aicinot izmanot tēlu, stāstu un fizisko sajūtu reģistru, kas no miega tiek pārnesti uz nomodu. Šis rīks ļauj mums socializēt mūsu sapņus smalkā veidā, izmantojot aicinājumus un ieteikumus, lai mēs varētu simulatīvi piekļūt dažādiem to līmeņiem no dažādiem skatu punktiem. Tas dod mums iespēju iemiesoties potenciālos stāstos un sfērās, pārspēlēt savus sapņus un sapņot arī citu cilvēku sapņus.

Ewa Hubar ir horeogrāfe, antropoloģe un masāžas terapeite no Varšavas. Viņas darbs aptver ķermeniskuma, ķermeņa politisko un kultūras aspektu, kā arī ķermeņa un tā iemiesošanās, sapņošanas un iztēles antropoloģiju. Viņa rīkojas, pamatojoties uz ne-hierarhisku zināšanu apmaiņu un, kas ir vissvarīgākais, uz dzīvu pieredzi. Poētiku un feministiskos ideālus, kas veido viņas radīšanas un iesaistīšanās veidu mākslā, ietekmē viņas personīgā pieredze un iesaistīšanās. Māksliniece ir radījusi un sadarbojusies dažādos projektos, performancēs, darbnīcās un radošos pētījumos, kas ir daļa no viņas mākslinieciskajiem un antropoloģiskajiem meklējumiem.

 

Kustība rāmja iekšpusē

La Hervidera

Kustība rāmja iekšpusē ir uz ekrāna balstīts kustību improvizācijas rīks. Tas sākās kā fizisku treniņu deju studijā un pēc tam pārtapa par virtuālo vidi, kas pirmoreiz norisinājās pandēmijas laikā. Reāllaika kustība ar dalībniekiem no visas pasaules notika Google Docs lapā. Koplietojamais dokuments un ekrāna attēli kalpoja par pamatu eksperimentālajam video, kas galu galā tika izveidots. Tagad tas tiek izmantots dažādās situācijās. La Hervidera izmanto šo metodi, lai veiktu radošus pētījumus un veidotu interaktīvus dokumentārijus. To var izmantot arī kā platformu, lai veidotu datorizētus videomateriālus, ģenerētas filmas vai vienkārši kalpotu kā vieta, kur cilvēki var mijiedarboties vai apspriest savas intereses. Iespējas ir bezgalīgas.

La Hervidera ir Ana G. Zambrano, Aisel Wicab un Cristina Medellín – tie ir mākslinieki, kas savā radošajā praksē apvieno audiovizuālos medijus, tēlotājmākslu, skatuves mākslu un dažādas pedagoģijas, lai izstrādātu alternatīvu mācību procesus, kas aptver plašu situāciju, telpu, darbību un objektu klāstu. Būtībā, viņi rada mākslas izglītību ļoti profesionālā un personiskā veidā – gan sev, gan tiem, kas mācās. Viņi rada arī performatīvus un kritiskus mediācijas darbus, kas veicina dialogu ar auditoriju, kas nav īpaši zinoša par mākslu. Viņi rada domāšanas un producēšanas laboratorijas, kā arī eksperimentālas iniciatīvas, kas rosina sadarbību, prieku, mācīšanos un pētniecību.

 

Jautājumu skola

Stacy Brafield

Jautājumu skola ir mākslinieces Stacy Brafield radīta mācību pieeja, kas apvērš tradicionālo priekšstatu par skolu, priekšroku dodot jautājumu uzdošanai, nevis atbilžu sniegšanai. Metodoloģiju, kas sākotnēji tika radīta Bergenas asamblejai 2019. gadā, var piemērot ikvienā galerijā, izstādē vai muzejā. Tā darbojas kā telpa pārdomām un zinātkārei gan individuālā, gan grupu līmenī.

Māksliniece un pedagoģe Stacy Brafield dzīvo Bergenā, Norvēģijā. Viņa ir ieguvusi maģistra grādu tēlotājmākslā Bergenas Mākslas akadēmijā, kā arī praktiskās-pedagoģiskās izglītības grādu Bergenas Universitātē. Kopš 2008. gada viņa ir darbnīcu pasniedzēja un ir “TASC Ablett & Brafield” mākslinieku kolektīva, kā arī kopienas iniciatīvas “Form Class” līdzdibinātāja. Attiecību estētika, sociālās organizācijas formas un sociālā mijiedarbība ir galvenie Brafīldas pētījumu objekti. Savas mākslinieciskās prakses ietvaros viņa veido kopienas un strādā, lai nodrošinātu diskusiju forumus starp dažādiem elementiem, cilvēkiem un procesiem.

 

A Vergel in the Cloud

Escuela de Garage

2013.gadā Bogotā debitēja “Garāžas skola”. Tā joprojām pastāv kā neformāla programma, kas vienmēr seko improvizētam formātam, kas mainās atkarībā no konteksta un pašreizējās situācijas vai izvirzītajai tēmai. Tradicionālā informācija un instrumenti tiek uzskatīti vai nu par nebūtiskiem, vai nekvalitatīviem, vai nepietiekamiem sertifikācijas ziņā. Tāpēc skolai ir nepieciešams tikai minimāls infrastruktūras nodrošinājums, un tās virsmērķis ir, lai dalībnieki kolektīvi un bez maksas mācītos (unlearn). Šobrīd skolas galvenais mērķis ir kultivēt “diasporas dārzu”, kurā caur migrācijas vēsturēm veidojas saiknes, gan starp cilvēku, gan ne-cilvēku (non-human) būtnēm.

Vergel in the Cloud ir platforma, kurā cilvēki kopīgā, taču privātā zonā, vāc zināšanas un stāstus par augiem, ar kuriem mēs dzīvojam, un izplata to sēklas starptautiskā mērogā. Tas tiek īstenots, mudinot grupas dalībniekus dalīties ar grupas stāstiem par īpašiem telpaugiem, vest tos pastaigās un pārrunāt savas domas par šo performatīvo pieredzi.

“Laagencia” ir mākslas projektu organizācija, kas veicina pētniecību un iniciatīvas mākslas un izglītības jomā, veicinot diskusijas par institucionālajām un mākslinieciskajām praksēm. Tā arī rosina eksperimentēt ar dažādām pieejām un stratēģijām, lai veidotu mediācijas programmas, sadarbības publiskās programmas, pašizpausmes projektus un citas metodes, kā “darīt” kopā ar citiem. Ar savu pētījumu un atvērtās programmas “Garāžas skola” palīdzību Laagencia strādā, lai veicinātu izpratni par dažādām vietējām, nacionālām un starptautiskām iniciatīvām un rosinātu domāt par dažādiem zināšanu producēšanas formātiem un to izplatīšanas kanāliem. Tā kā visi pieci projektā iesaistītie mākslinieki darbojas kā režisori, producenti un dalībnieki, viņu starpā nav hierarhijas.