6. martā norisinājās otrā mākslinieku Artūra Puntes un Maksima Šenteļeva vizīte Strenču pamatskolā. Šajā reizē mākslinieki skolēnus iepazīstināja ar skaņu kā iespēju dokumentēt apkārtējo vidi un aicināja iesaistīties projekta aktivitātēs turpmākajās nedēļās.

Tikšanās ar skolēniem notika divās klašu grupās – vispirms ar 8. un 9., pēc tam ar 6. un 7. klašu skolēniem. Abas tikšanās reizes sākās ar iepazīšanos, lūdzot skolēniem mazliet pastāstīt par sevi – no kuras pilsētas viņi nāk un kādu mūziku ikdienā labprāt klausās. Pēc tam mākslas mediatore Mariona Baltkalne sniedza ieskatu tajā, cik daudzveidīga var būt laikmetīgā māksla, piemēram, performance, vides objekti, multimediāli darbi, opera, keramika. Skolēniem tika demonstrēti paraugi ar dažādiem Latvijas un ārvalstu mākslinieku darbiem, no kuriem daudzi ir starptautiski pazīstami. M. Baltkalne skaidroja, ka projekta laikā skolēniem būs iespēja tuvāk izprast vēl vienu unikālu laikmetīgās mākslas formu – skaņu mākslu –, kā arī pieminēja projekta “Mākslinieks ir klātesošs – laikmetīgās mākslas rezidences skolās” tālākos plānus, proti, nometni vasarā Valmierā un laikmetīgās mākslas festivālu “Survival Kit” rudenī.

Nodarbību turpinājumā mākslinieki stāstīja, ka skaņa, tieši tāpat kā attēls, var veidot priekšstatu par kādu konkrētu ģeogrāfisku vietu. Šim nolūkam cilvēki tīmeklī var augšupielādēt skaņas materiālus, ar kuriem interesenti jebkurā citā pasaules vietā var iepazīties. M. Šenteļevs demonstrēja, ka par Strenčiem tīmeklī atrodams tikai viens skaņas materiāls, un skaņas avotu – mūzikas instrumentu pilsētas parkā – skolēni viegli atpazina. Tāpēc abi mākslinieki rosināja, ka būtu vērtīgi, ja tīmekli varētu papildināt arī ar citām Strenču skaņām, bagātinot apkaimes skaņu karti un padarot Strenčus par vissonificētāko pilsētu, līdzīgi kā fotogrāfs Dāvis Spunde to savulaik padarīja par visfotografētāko pilsētu. Tāpat skolēni varēja paust savas vēlmes, lai dzirdētu, kā skan citas vietas gan Latvijā, piemēram, Ventspils, gan pasaulē, piemēram, Indija, Itālija, Kazahstāna, Āfrika. M. Šenteļevs, atsaucoties uz skolēnu idejām, radīja veselu skaņu izrādi ar vairāku vietu skaņām kopā, un vēlāk priekšplānā tika izvirzīta vienas vietas skaņa, klusinot citu, tad atkal otrādi. Pēc tam A. Punte plašāk stāstīja, kādas iespējas skolēniem sniegtu Strenču skaņu ierakstīšana, piemēram, šādā veidā skolēni varētu izstrādāt savus skaņu maršrutus, vadīt audio ekskursijas pa Strenčiem un spēlēt ierakstus kā koncertus. Skolēni dalījās pārdomās, kādas skaņas pilsētā labprāt ierakstītu – sniega gurkstoņu, putnu dziesmas, upes viļņus, skolas zvanu, dzelzceļu.

Atvadoties no skolēniem, mākslinieki aicināja līdz nākamajai tikšanās reizei pierakstīt ar vārdiem piecas līdz desmit piedzīvotas skaņas, kā arī to, kādas sajūtas šīs skaņas raisīja. Nākamajās nedēļās plānota skaņu ierakstīšanas apguve. Noslēdzot 6. un 7. klašu nodarbību, kopīgi tika veikts skaņas ieraksts. Skolēni galvenokārt izmantoja atslēgas, kā arī savas plaukstas un galdu virsmas, lai minūtes garumā radītu skaņas, ko M. Šenteļevs ierakstīja.

Pēc nodarbībām abi mākslinieki un mākslas mediatore tikās ar skolas direktori Daci Gaigalu un citiem pedagogiem, vienojoties, ka nodarbību pieredze tiks pārrunāta ar skolēniem, lai saprastu interesentu skaitu tālākajām nodarbībām. Nākamā tikšanās ar skolēniem paredzēta marta otrajā pusē pēc skolēnu pavasara brīvdienām.