15. marts, 2023

Rīgas Bolderājas Jaunās pamatskolas skolēni un māksliniece Gundega Makita Evelone izstādē “Snīkeri: eko x ego”

Rīgas Bolderājas Jaunās pamatskolas 8. klases skolēni, skolotāja Lolita Maderniece, māksliniece Gundega Makita Evelone un mediatore Lana Zujeva 8. martā apmeklēja Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja izstādi “Snīkeri: eko x ego”.
Izstādes apmeklējuma sākumā vecākais muzejpedagogs Kristaps Ozoliņš pastāstīja izstādes ideju, īsu saturu, uzdeva uzvedinošus jautājumus, kur katrs varēja padomāt par saviem patērēšanas ieradumiem un to, kas veicinātu planētas ekoloģiju. Skolēni izstādi izzināja ar viktorīnas palīdzību. Kristaps izdalīja skolēniem izstādes karti ar emoji zīmēm, pateicoties kurām, tās atrodot izstādē un izlasot blakus esošo aprakstu, varēja tuvāk iepazīties ar izstādes saturu. Papildus motivācija to izdarīt bija izstādes apskates noslēguma viktorīna, kuras laikā tika uzdoti jautājumi un noskaidroti uzvarētāji. Skolotāja Lolita iedeva skolēniem uzdevumu nofotografēt trīs izstādes objektus, kuri uzrunāja katru no skolēniem.
Izglītojošā procesa laikā daļa skolnieku vēlējās būt sarunā ar Gundegu nepiespiestā un brīvā gaisotnē. Skolēniem no Ukrainas mediatore Lana sinhroni tulkoja Kristapa teikto un pastāstīja, kas ir rakstīts daļā anotāciju. Kristaps arī iedeva skolēniem aprakstus angļu valodā, kas sniedza papildus atbalstu.
Skolēni un skolotāja pēc izstādes apmeklējuma aizpildīja nelielu aptauju. Uz jautājumu “Ja tā būtu Tevis veidota izstāde, kā Tu to nosauktu?” skolēni dalījās ar saviem priekšlikumiem: “Zoles nospiedumi”, “Kurpju historija”, “Skrejieši”, “Snīkeru muzejs”, “Nadidas”, “Modes muzejs” u.c.
Atbildot uz jautājumu “Ko par izstādi Tu pastāstītu savam draugam/ draudzenei?”, skolēni reaģēja sekojoši: “Tas ir veids, kā uz ikdienišķu un pierastu lietu paskatīties no dažādiem skatu punktiem. Un dažreiz pat iesaukties – par to es nebūtu iedomājusies!”; “Tur bija ļoti gari apavi!; “Ka tas ir muzejs par snīkeriem un vēsturi, kā arī var uzzināt ko jaunu par protēzēm.”; “Pastāstītu, ka tā bija par snīkeriem un tur bija daudz apavu.”; “Pastāstītu, ka tur bija forša viktorīna un emoji.”.
Noslēgumā skolēniem tika vaicāts: “Kāpēc mums ir vajadzīgas šāda veida izstādes un – vai ir vajadzīgas?”. Skolēniem viedoklis dalījās: “Man liekas, ka šādas izstādes ir vajadzīgas. Pirmkārt, cilvēki neaizdomājas, ka arī modes industrija (šajā gadījumā apavu) ražo tik daudz lietu, kas kļūst par atkritumiem. Otrkārt, stāsts nav tikai par kurpi. Patika šī zinātniskā un izklaidējošā pievienotā vērtība.”; “Lai redzētu senākas lietas.”; “Jo ir interesanti un var uzzināt daudz ko jaunu.”; “Jo var uzzināt ko jaunu un labi pavadīt laiku.”; “Lai uzzinātu par savu apavu pagātni.”; “Viņas nav ļoti vajadzīgas, bet ir interesantas.”; “Man liekas, ka ir vajadzīgas, lai vienkārši zinātu, ko tu valkā, bet tur bija ļoti maz lietas, ko var apskatīt.” “Ir vajadzīgas, jo tas palīdz uzzināt vairāk.”

Sirsnīgs paldies par sadarbību Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam!

Izstādes apmeklējumu fotografēja Lita Millere.