Foto no Lības Bērziņas vadītajām mākslas terapijas nodarbībām Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā

Mākslai ir dziedinošs spēks – cilvēki kopš seniem laikiem izjutuši intuitīvi. To apliecina arī pierādījumos balstīta prakse. Virkne mākslas terapijā veiktu pētījumu pierāda mākslas efektivitāti dažādām pacientu grupām (Pasaules veselības organizācijas ziņojums par Mākslas terapiju, 2019). Pat došanās uz mākslas izstādi, darbu apskatīšana un vienkārši zīmēšana var kļūt terapeitiska. Ja mūsu mērķis ir izjust spilgtu emociju gammu, tad īpaši efektīva ir laikmetīgā jeb mūsdienu māksla, kas izraisa gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas, no kā nav jābaidās. Jo arī negatīvajām emocijām ir vienlīdz liela nozīme mūsu dzīvē. Laikmetīgā māksla raisa dziļas emocijas, pārdomas, kas sakustina vai satriec mūsu pārliecības un vērtības, vai arī rada neizpratni un pretestību. Tāda veida māksla palīdz mums dziļāk un patiesāk izprast sevi, savas vērtības, saskarties tiešā veidā ar to, ko nepieņemam vai ikdienā nepamanām savā dzīvē.

Diemžēl  vispārējā skolu izglītībā bieži māksla ir novērtēta par zemu attiecībā pret citiem mācību priekšmetiem. Eksaktās zinātnes  tiek vērtētas augstāk par humanitārajām, tomēr tas ir pārsteidzīgi. Ar mākslas palīdzību mēs varam apgūt tik daudz – vēsturi, politiku, ģeogrāfiju, valodas un, jā, pat fiziku, ķīmiju un matemātiku. Arī projekta “Mākslinieks ir klātesošs” laikā māksliniekiem izdevās sasaistīt dažādus mācību priekšmetus, piemēram, laikmetīgās dejas nodarbība var tiklab iekļauties kā teātra mākslas, tā sporta stundā; scenogrāfa nodarbība par gaismas fizikālajām īpašībām var aizraut skolēnus gan vizuālajā mākslā, gan fizikas stundā.

Lielākai daļai cilvēku tieši vizuālā uztvere ir vadošā. Tāpat mums visiem ir dažādas uztveres – citam vairāk vizuāla, sensora, audiāla. Kādam patīk vairāk lasīt, citam – mazāk. Protams, nedrīkst aizmirst arī par neiro-dažādību. Papīrs un rakstāmrīks bieži ir labs palīgs, lai gan sakārtotu domas, gan atrisinātu sarežģītas formulas. Tomēr māksla sniedzas daudz tālāk aiz zīmuļa un papīra izmantošanas. Īpaši laikmetīgajā mākslā ir daudzveidīgas izpausmes – vizuālā māksla, instalācijas un objekti, kustība un deja, performances, akcijas, u.c. Aiz sākotnēji redzamā veidola atrodams tik daudz dažādu nozīmju.. Laika gaitā māksla, attīstoties dažādiem stiliem, kontekstiem, tehniskajām iespējām, ir ārkārtīgi mainījusies un bieži nonākusi pretstāvē pati ar sevi. Tāpat ir mainījies arī veids, kā mēs uz mākslu skatāmies. Nepieciešams domāt ne vien, vai redzētais patīk, vai ne, bet jāspēj arī ieskatīties sevī un sajust, ko mums tas, ko redzam vēsta un kādas emocijas izraisa. Mums jāiemācās nekautrēties no neērtajiem jautājumiem, ko māksla mums uzdod, ļauties kritiskai domāšanai un pašrefleksijai.

Viena no “Mākslinieks ir klātesošs” projekta vērtībām ir iespēja skolēniem ļaut apjaust sevi un būt pašiem. Tieši māksla ir veids un drošā vieta, kur viņi var izpaust savas emocijas, vispirms tās identificējot un iepazīstot.. Tāpat arī mākslas nodarbības skolēniem ļauj izpaust savu identitāti, kas ir īpaši aktuāli pusaudžu vecumā, kad jaunie cilvēki uzdod sev jautājumus “Kas es esmu?”, “Kas es vēlos būt?” un meklē savu piederību. Svarīgi ir pieņemt un radīt vietu arī negatīvajām emocijām. Skolotājam gan jābūt sagatavotam šādām situācijām. Mēs, mākslas terapeites uzskatām, ka šādas drošas emocionālās telpas radīšana ir iespējama katram pedagogam, ievērējot šos ieteikumus. Daži padomi no mākslas terapijas filozofijas –  kā veicināt, lai mākslas klase būtu drošā vieta:

• Mākslas terapijas izdošanās noslēpums pamatā ir drošās vietas radīšanā, kur ikviens var būt pats un nebaidās izpausties un atklāties. Šādu vidi var veidot ar draudzīgu un pieņemošu attieksmi. Arī projektā “Mākslinieks ir klātesošs” šis bija mākslinieku nodarbību izdošanās stūrakmens. Viņi iesaistīja skolēnus telpas iekārtošanā, ļāva skolēniem justiem pieņemtiem un uzklausītiem. Skolēniem jājūtas droši izpaust savas domas un jāspēj ļauties sarunai.
• Mākslas terapijas viena no pamata idejām ir “Tu nevari izdarīt nepareizi” un “Viss, ko tu dari ir gana labi”, kas, protams, reizēm var būt izaicinājums skolas vidē, kur būtisks ir vērtējums un uzdevuma izpilde, taču, iedrošinām skolēniem ļaut vairāk izpausties radoši. Būtībā nav nepareizu veidu, kā radīt mākslu. Tas, protams, nenozīmē, ka skolēns var nepildīt uzdevumu, bet mums jāpatur prātā, ka tieši radošums un autentiskums mākslā ir būtiski faktori.
• Laikmetīgās mākslas izstādes ir labs piemēras tehniku un ideju daudzveidībai, tādēļ lieliski, ja stundu var novadīt pašā izstādē. Vai iedvesmoties stundai no izstādē redzamā. Arī mākslas terapija mēdz notikt mākslas muzejā vai izstādē.
• Lai radītu ko unikālu, skolēniem nepieciešama pieeja plašam materiālu klāstam. Būtiski ir veicināt skolēnos orģinalitāti un pašapziņu, nevis līdzīgu darbu tapšanu. Tāpat jānodrošina brīva pieeja visdažādākajiem materiāliem, piemēram, dažādiem būvniecības materiāliem, lielformāta papīriem, otrreiz pārstrādājamiem objektiem u.c., kas var attīstīt jaunradi. Mākslas materiāls var būt jebkas, kas var palīdzēt izteikt ideju un nonākt pie rezultāta.
• Mākslas terapijā ar īpašu nolūku tiek izmantoti dažāda veida darba materiāli – gan mitri gan sausi. Darbs ar mitriem, plastiskiem materialiem veicina veicina emocionālu darbību un atbrīvošanos. Savukārt, sausie matereiāli vairāk ietur rāmī.
• Rosiniet skolēnos vēlmi eksperimentēt, izmēģināt un kļūdīties. Mūsdienu mākslā ne vienmēr svarīgs ir gala rezultāts. Bieži nozīmīgāks ir tieši pats darba process. Piemēram, piedāvājiet skolēniem radīt brīvu zīmējumu, kur viņi var paši izvēlēties, ko un kā zīmēt. Vai sniedziet iespēju apgūt kādu jaunu materiālu, neliekot radīt ko kokrētu, bet to iepazīt to “spēlējoties”.
• Māksla nav tikai vizuāla, tā ir arī mūzika, literatūra, deja, kustība, drāma… Miksējiet šos mākslas izpausmes veidus. Zīmējumu, kolāžu vai gleznojumu iespējams papildināt ar kādu kustību vai performanci. Iepazīstieties ar idejām kā to darīt metodiskajā materiālā, piemēram, Kristīnes Brīniņas, Artūra Puntes un Maksima Šenteļeva piedāvātajā stundu plānā. Kristīne Brīniņa piedāvā zīmējumu radīt ar ķermeni. Artūrs Punte un Maksims Šenteļevs strādā ar skaņu – viņi piedāvā dzirdēto uzzīmēt.
• Runājiet ar skolēniem par emocijām, māciet izmantot emociju vārdus, stāstot arī par saviem mākslas darbiem. Ir sešas pamatemocijas – bailes, skumjas, dusmas, prieks un pārsteigums. Iedrošiniet skolēnus nosaukt emocijas vārdos un dariet to arī paši. Palīdzošas var būt emociju vārdu kartes vai attēli, kuras iespējams atrast internetā un izdrukāt. Šeit emociju kartīšu piemērs no uzvediba.lv.
• Nebaidieties izmēģināt kādas mākslas terapijas metodes, meklējot tās mākslas terapijas literatūrā. Mākslas terapiju veikt var tikai diplomēts mākslas terapeits, bet izmantot metodes – ikviens.

Vairāk par mākslas terapiju skolās:

1. Mākslas terapija iekļaujošas vides veicināšanai (angļu valodā): spark.bethel.edu
2. Mākslas terapijas elementi speciālajā izglītībā (latviešu valodā): digiklase.lv
3. Mākslas terapijas metožu izmantošana klasē (angļu valodā): creativityandeducation.com
4. Metodes, kuras var izmantot klasē (angļu valodā): teachingexpertise.com

 

Par autorēm:

Anna Gubermane

Drāmas terapeite ar plašu pieredzi darbā ar pusaudžiem. Pusaudžu resursu centra mentore.

Lība Bērziņa

Vizuāli plastiskā mākslas terapeite, neformālās izglītības mācību vadītāja. Lībai ir ilggadēja pieredze darbā ar visdažādākajām auditorijām, tajā skaitā bērniem, pusaudžiem un jauniešiem.