Ieteikumi

vizuālās mākslas mācību sasniegumu vērtēšanai

laikmetīgās mākslas uzdevumos 

Attēls no Kristīnes Brīniņas rezidences Liepājas Katoļu pamatskolā. Foto: Lita Millere

Vērtēšana ir neatņemama mācību procesa sastāvdaļa. Lai uzlabotu mācīšanos un sniegtu efektīvu atgriezenisko saiti, vērtēšanas uzsvars tiek mainīts no skolēna mācību sasniegumu novērtēšanas par pabeigtu jaunrades darbu uz vērtēšanu kā procesa daļu. Ja iepriekš dominēja vērtējumi par “rūpīgi izpildītu” pabeigtu darbu, tad jaunajos ieteikumos liela uzmanībatiek pievērsta radošā procesa, ideju oriģinalitātes un apguves gaitas vērtēšanai. Tam ieteikts lietot formatīvo vērtējumu. Bet summatīvo vērtējumu kā temata apguves kopsavilkumu var saņemt arī par ideju, skicēm vai aktivitāti (kas saskaņoti ar temata apguves kritērijiem).  Atbilstoši šai koncepcijai, mācību priekšmeta “Vizuālā māksla” mācību sasniegumu vērtēšana ir tikpat nozīmīga kā citos mācību priekšmetos, jo tā ir rosinoša un uz izaugsmi vērsta. Lai varētu procesu veidot saprotamu gan skolēniem, gan vecākiem un lai izvairītos no subjektivitātes, nepieciešams skaidri formulēt mērķi, tam atbilstošus uzdevumus, bet uzdevumiem – atbilstošus kritērijus.

Jāvērtē:

•   skolēna ideja un tās atbilstība mērķim;
•   skolēna mācīšanās procesa /darbību mērķtiecība;
•   skolēna jaunrades darbs kā procesa rezultāts;
•   skolēna prasme prezentēt, aizstāvēt, skaidrot un /vai aprakstīt paveikto un sasniegto.

Katrā tematā varētu izvirzīt vienu no šiem kā galveno un rūpēties par to, lai mācību procesā būtu laiks sniegt atgriezenisko saiti. Atgriezeniskā saite ir komentārs par procesu (atgādinājums par kritērijiem un tiem atbilstošām prasībām) un mācīšanās komplekso rezultātu, kas vērsts uz mērķi. Atgriezeniskā saite rosina skolēnu domāt, tā ir komentārs vai dialogs par paveikto, skolotāja ieteikums vai paša skolēna priekšlikums tālākām nepieciešamām darbībām, lai uzlabotu sniegumu. Ja atgriezeniskā saite ir dota, tad jādod arī laiks snieguma uzlabošanai.

Laikmetīgās mākslas temati un tajos paredzētās darbības mudina skolēnus domāt, izgudrot, iztēloties, izsapņot, apcerēt, fantazēt, radīt un izbaudīt procesu. Var izvirzīt vairākas pazīmes un paņēmienus, kas ir īpaši aktuāli laikmetīgajā mākslā. Piemēram:

•   ideja / oriģinalitāte / robežu pārkāpšana;
•   mākslas veidu saplūsme / sintēze;
•   atkārtošanās / sērija / apropriācija;
•   mērogs / izvēle / kombinācija;
•   kolāža / trafareti / digitāli instrumenti.

Vērtējot ir būtiski katram kritērijam pievienot specifisku prasību formulējumu, ko veido skolotājs, atbilstoši temata mērķim, konkrētai klasei, skolēnu prasmēm, pieejamajiem materiāliem, atvēlētajam stundu daudzumam un citiem objektīviem un subjektīviem faktoriem (piemēram, aktualitātei).

Projektā “Mākslinieks ir klātesošs” ir izstrādāts tematu piedāvājums, kas atbilst gan laikmetīgās mākslas specifikai, gan spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem. Pie katra temata mākslinieki ir izvirzījuši noteiktus, tematā būtiskus kritērijus. Tos nepieciešams pielāgot katrai īpašajai situācijai. Lai paskaidrotu kritēriju detalizācijas un prasību variāciju iespējas, izveidota tabula, kurā redzami projektā “Mākslinieks ir klātesošs” dažu iekļauto tematu mērķi un skolotāju-mākslinieku izvirzītie kritēriji. Pievienotas tiem atbilstošas prasības. Tās vienmēr būs specifiskas, un tās nepieciešams pielāgot iepriekšminētajiem faktoriem. Tās nedrīkst būt unificētas, tomēr prasības definējamas atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, lai kopumā skolēnus virzītu uz vienotu (savietojamu / salīdzināmu) apguves līmeni. Prasību ailītē formulēta katra temata kritēriju specifika līmenī “apguvis”, kas ir tikai piemērs. Arī procenti vai vērtības attiecība norādīta tikai kā skaidrojums idejai:

Iespējams formulēt vairākas pazīmes, kuras ir īpaši atbilstošas laikmetīgās mākslas specifikai. Tās vajadzētu izmantot ne tikai kritērijos, bet arī nosakot konkrētas prasības. Mācību saturā iepriekš jāparedz, kad un kā ar tām mērķtiecīgi tiks iepazīstināti skolēni – gan pētot paraugus, IT avotus vai oriģinālus mākslas darbus, gan radot skices saviem darbiem.

Jaunrades darbu pazīmes, kuras var izmantot kā kopsaucējus apguves prasībās:

•   vienkāršība / nolasāmība / saprotamība;
•   pārsteigums / iespaids / jaunas idejas;
•   mākslas darba īpatnība / starpdisciplinaritāte (arī eksakto jomu);
•   esamība laikā / šodienā / realitātē;
•   dinamika / netveramība / muzikalitāte;
•   globāla / planetāra / starpkultūru (subkultūru) problemātika;
•   dzīves prieks / pamatvērtības / māksla un ikdiena;
•   indivīds / identitāte / brīvība;
•   eksperimenti/ neparasta izpausme;
•   iespēju daudzveidība / netradicionāli risinājumi;
•   rotaļīgums / fantāzija / iztēle.

Vizuālajā mākslā būtisks ir komplekss sasniedzamais rezultāts un tā apguvi skolēns demonstrē darbībā, tāpēc testiem un rakstiskiem kontroldarbiem šajā priekšmetā ir mazāka nozīme. Savukārt jaunrades darbos būtiski komentēt empātiski, atcerēties, ka māksla nav eksaktu apgalvojumu kopa un ka process ir ļoti svarīgs. Vizuālajā mākslā komplekss sasniedzamais rezultāts ir vairāku pazīmju kopums, kas atbilst katra temata kritērijiem. Vispārināta kompleksā rezultāta formulējums ir – radoši izmantojot dažādus jaunrades darbu izveidei nepieciešamus materiālus un tehnikas, veido savu darbu, dokumentējot darba tapšanas procesu un komentē svarīgākos ieguvumus. Tas ir diezgan universāls un tam nepieciešama konkrētajam tematam un mērķim atbilstoša precizēšana, kā tas redzams tabulā. Ieteicams arī izmantot snieguma līmeņu aprakstu (“sācis apgūt”; “turpina apgūt”; “apguvis”; “apguvis padziļināti” – STAP), lai skolēni paši mācītos saprast savu darbību atbilstību kritērijiem. Papildu informācija skolotājiem par šo un citiem metodiskiem jautājumiem atrodama elektroniskajā izdevumā “Metodiski ieteikumi skolotājiem mācību satura īstenošanai vizuālajā mākslā 1.–9. klasei”, kurā iekļauti arī vērtēšanas padomi. Tas pieejams projekta “Skola2030” elektroniskajos resursos: mape.gov.lv/catalog/materials

 

Par autori:

Austra Avotiņa

LU Mākslas un tehnoloģiju nodaļas vadītāja, eksperte projektā Skola2030 kultūras un mākslu jomā.