Ķermeņa balss kā nesatricināms kalns. 3. klase.

Projekta “Mākslinieks ir klātesošs – laikmetīgās mākslas rezidences skolās” ietvaros māksliniece Kristīne Brīniņa 11. aprīlī jau ceturto reizi ar radošu nodarbību viesojās Liepājas Katoļu pamatskolas trešajā klasē, lai mudinātu bērnus apzināties savu ķermeni un caur kustību atklātu sevi un pasauli apkārt citā veidā! Nodarbībā piedalījās arī projekta vadītāja Māra Žeikare, procesu iemūžināja fotogrāfe Lita Millere. Klases atbalstu sniedza skolotāja Liene Mileiko.
Nodarbības sākumā bērni dalījās ar priekiem, pārdzīvojumiem un iespaidiem, kas viņus piemeklējuši kopš iepriekšējās tikšanās reizes. Pēc dalīšanās sekoja iesildīšanās ar spēli, kā arī iztēli rosinošs uzdevums, kurā katram bija iespēja iejusties “zīmoga” lomā, ar ķermeni atstājot nospiedumus uz apkārt esošajām virsmām un priekšmetiem. Iepriekšējā tikšanās reizē skolēniem tika lūgts sagatavot sava vārda horeogrāfiju, ko katram bija iespēja demonstrēt. Pēc mājas darba prezentācijas, klase vienojās kustību improvizācijas uzdevumā, kura laikā, mijiedarbojoties vienam ar otru, bērni iemiesoja kalna reljefu. Pēc kāda skolēna ierosinājuma, sakot: “es gribu zīmēt!”, māksliniece iedrošināja kustību vingrinājumus pārnest arī uz lapas – zīmējot. Nodarbības noslēgumā bērni tika aicināti izteikties un dalīties ar to, kas viņiem tajā paticis vai tieši otrādi – ko vēlētos darīt citādi. Bērni atzina, ka visvairāk no šīs nodarbības paliks atmiņā tas, kā visi kopā, saliekot kopā savus atšķirīgos ķermeņu “zīmogus”, uzbūvēja kalnu, un sajutās vienoti. Uz jautājumu, kas ir tas, ko bērni šajās nodarbībās dara, saņēmām visdažādākās atbildes – bērni augstu novērtē kustību brīvību, kas tiek atļauta klases vidē – drīkst pat gulēt uz zemes! Bērni mācās no jauna atklāt savu ķermeni, atbrīvot to, un izteikt sevi bez vārdiem. Izteikt vārdus kustībās. Atklāt, ka kustība varbūt gan deja, gan cita veida izteiksmes forma. Bērni atzina, ka kustība varētu kļūt par ikvienas mācību stundas sastāvdaļu, ne tikai sporta stundu. Horeogrāfijas metodes, ko pielieto Kristīne, palīdz klases vidē iejusties arī bērniem ar kustību un dzirdes traucējumiem. Klasē kā asistents līdzdarbojas arī Roberta mamma, kura pēc nodarbības atzina, ka neverbālā komunikācija, kas tiek izmantota nodarbībās bērnu pašizpausmes veicināšanai, ļoti saliedē klasi un īpaši iekļauj bērnus ar kustību traucējumiem. Gūtās atziņas māksliniecei kalpo par iedvesmu, plānojot nākamās tikšanās reizes.

Mēs paši. 7. klase.

Projekta “Mākslinieks ir klātesošs – laikmetīgās mākslas rezidences skolās” ietvaros 11. aprīlī māksliniece Kristīne Brīniņa devās ciemos arī pie Liepājas Katoļu pamatskolas septītās klases jauniešiem.
Nodarbība ar septīto klasi sākās ar mākslinieces refleksiju par iedvesmojošo tikšanos iepriekšējā reizē, atsaucot atmiņā veiksmīgi izstrādāto kustību kompozīcijas darbu, kas licis domāt par grupas spēku. Tam sekoja uzticēšanās treniņš, kurā jaunieši, sadaloties pāros, viens otru vadīja telpā. Turpinājumā, izspēlējot iejušanos “zīmoga” lomā, katrs tika aicināts pievērst uzmanību pieskārienam – arī tas atstāj nospiedumu virsmai. Māksliniece kopā ar bērniem devās ārā, lai skolas pagalmā katrs sava vārda horeogrāfiju kā grafiti “uzklātu” uz apkārt esošajām virsmām – sienām, kokiem, sētas un citur. Atgriežoties klases telpās, zīmējot ar krītiņiem, skolēni tika aicināti sajust un novērot, kā veidojas kustība attiecībā pret papīra virsmu. Tikšanās noslēgumā, pārdomājot nodarbībā veiktos uzdevumus, izkristalizējās šādas atziņas: mēs iztēlojamies; mēs piepildām ar sevi telpu; mēs komunicējam bez vārdiem caur dejas improvizāciju; mums ir iespēja būt pašiem. Nodarbībā piedalījās projekta vadītāja Māra Žeikare, procesu iemūžināja fotogrāfe Lita Millere. Sirsnīgs paldies skolotājai Danai Liepai par atbalstu klasē!

🐛🐛🐛