Projekta “Mākslinieks ir klātesošs – laikmetīgās mākslas rezidences skolās” ietvaros mākslinieki Artūrs Punte un Maksims Šeteļevs aizvadīja darbīgu pavasara cēlienu, lai, rezidējot Strenču pamatskolā, 6., 7., 8. un 9. klases skolēnus iepazīstinātu ar apkārtējās vides skaņu pasauli.

Artūrs Punte sadarbību ar skolēniem raksturo šādi: “Tas, ko mēs darām, ir iedalāms divās plāksnēs: tehniskā plāksne ir tāda, ka mēs mēģinām iedot pamatiemaņas darbā ar ierakstu tehniku, mēģinām parādīt atšķirību starp dažādām ierakstīšanas metodēm, mikrofoniem, attālumiem, skaļumiem, jūtīgumu. Bet idejiskā līmenī, kas ir otrā šīs rezidences plāksne, mēs mēģinām parādīt, ka ir forši ne tikai pašam kaut ko darīt, bet ieklausīties tajā, kas jau ir. Demonstrēt tādu kā ekoloģisku pieeju mākslai, kad mākslinieks nav intervents ar savu lielo Es un ego izpausmēm, bet kurš vairāk ir tāds vērotājs.”

Lai iemācītos ierakstīt un kartēt skaņu ainavu, darbs tika organizēts četrās daļās. Pirmais posms bija skaņu pastaiga, kuras mērķis bija mācīties uz brīdi pieklust un ieklausīties skaņās sev apkārt. Atgriežoties klasē, skolēni zīmēja skaņu karti, piefiksējot, skaņas, kas palikušas atmiņā. “Mēs sākām ar spēju atcerēties, ievērot, saklausīt. Arī nedaudz apklust uz brīdi – iemācīties klausīties, bez nekādas ierakstīšanas,” tā Maksims Šeteļevs.

Nākamais posms bija veltīts skaņu ierakstīšanas apgūšanai, lai skolēni spētu tehniski ierakstīt pat klusas un nemanāmas skaņas. Sākumā, jauniešiem sadaloties pāros, kuros viens bija atbildīgs par skaņu veidošanu, otrs par skaņu dokumentēšanu, skolēniem bija uzdevums iejusties skaņu mednieka lomā un savākt īpašas skaņas, kuras ir speciāli izraisītas.

Trešajā apmācības sadaļā uzdevums kļuva sarežģītāks – mākslinieki kopā ar skolēniem devās pastaigā uz skolēnu izvēlētām vietām, lai dokumentētu dabiskās skaņu ainavas. Mākslinieks Maksims stāsta, ka šis posms ir īpaši sarežģīts, jo visas mazās kļūmītes, piemēram, vēja brāzma, vadu saskaršanās, pat pārlieku skaļa elpošana ir dzirdamas ierakstā.

Noslēdzošajā darba posmā skolēniem bija iespēja darboties ar īpašu aprīkojumu – hidrofoniem un virsmas mikrofoniem, kas ļauj ierakstīt skaņas zem ūdens vai notvert vibrācijas cietajos materiālos. Skolēni apguva tehnikas un paņēmienus, lai spētu patstāvīgi izveidot skaņu instalācijas.

“Tagad mēs gaidīsim, ko jaunie mākslinieki būs izmakšķerējuši no lielā Strenču skaņu dīķa.”

Foto autore: Lita Millere