Aprīļa beigās noritēja mākslinieces Evas Vēveres un mediatores Evelīnas Andžānes 7. nodarbība ar Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas audzēkņiem. Skolēniem tika dots uzdevums padomāt par kādu sev raksturīgu kustību, žestu vai mīmiku, jo šīs nodarbības fokuss bija mikro performanču jeb kustīgā pašportreta veidošana – vienam skolēnam tika dots aptuveni 15 sekunžu ilgs laiks sava portreta brīvai izpausmei video formātā. Filmēšanas procesu palīdzēja nodrošināt fotogrāfs Valdis Jansons, savukārt, Eva Vēvere paralēli konsultēja un palīdzēja skolēniem atbrīvoties kameras priekšā un izbaudīt radošo procesu. Skolēniem tas bijis izaicinošs un satraucošs brīdis, kurā valdīja daudz neziņas un uztraukums par ārējo tēlu, taču, kā novērots, jo ilgāka bija atrašanās kameras priekšā, jo skolēnam bija vieglāk tuvoties sava ķermeņa valodai un neiestudētām emocijām, kas darīja jūtīgāku un atraisīja no saspīlējuma. Kamēr skolēni pa vienam pēc kārtas tika aicināti uz mikro performanču filmēšanu, pārējiem tika dots uzdevums individuāli uz melnas lapas uzzīmēt kolektīvo identitāti kā struktūru, domājot par to, kā skolēni savstarpēji mijiedarbojas kā klase, sistēma vai varbūt kā abstrakts zīmējums!? Uzdevums bija iztēli rosinošs, jo darbs ar neierasto melnās krāsas papīru prasīja pūles un patiesu vēlmi tajā ar mākslinieces sagādātajiem neona un metālisko krāsu zīmuļiem izveidot klasi kā kopumu un tomēr – identitāšu puzli. Kādam kolektīvā identitāte kā struktūra izpaudās kā ar lietus peļķi sadzīvojošs izlijis benzīns, kura pilieni ir dažādās krāsās, to forma ir līdzīga un sastāvs šķietami no vienas vides nācis, taču piles savā starpā nekad nesavienojas, kā to komentējusi darba autore. Cita skolniece, savukārt, bija uzzīmējusi zirgu, kurš ir veidots no daudz un dažādu izmēru zobratiņiem jeb skolēniem, kuri katrs veic kādu funkciju kolektīva mērķa labā. “Mēs neesam kolektīva klase,” sacīja kāds no skolēniem māksliniecei, taču, kad sekoja Evas Vēveres nākamais uzdevums padomāt par skaņu, ko nākamajā tikšanās reizē ierakstīsim kā audio materiālu, kas tiks atskaņots fonā samontētajam skolēnu mikro performanču video, dažas skolēnu grupas no vieglas pasmiešanās par patriotisku dziesmu izpildīšanu sāka nopietni un melodiski dziedāt, piemēram, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku simbolu “Saule. Pērkons. Daugava”. Savukārt 10. klases skolnieces aktīvi domāja par dažādu sevis iesaisti skaņu izveidē, ko jau sen bijusi vēlme realizēt, ierakstot nagu skrabināšanu gar galdu, glāžu mūzikas veidošanu, čukstēšanu, kliegšanu. Skaņas, kas vienlīdz pauž to, cik ļoti jūtas vienoti, cik – atšķirīgi vidē, kurā viņi realizē sevi. Kādu gala rezultātu gaidīt? Visnotaļ neparedzamu, bet par to stāstīs skolēnu paveiktais nākamajās tikšanās reizēs ar mākslinieci.
Foto autori: Valdis Jansons, Eva Vēvere, Evelīna Andžāne